Dozas un dozimetrija

Ķīmiskās metodes:
Termoluminiscences metode - nosaka audos uzņemto starojuma enerģiju. Tās pamatā ir litija fluorīda kristāla īpašība uzņemt un saglabāt jonizējošā starojuma enerģiju. Kristālu karsējot, aku¬mulētā enerģija izdalās gaismas veidā, kuru kvantitatīvi reģistrē attiecīgos apstākļos. Dozimetri parāda sum¬māro apstarojuma dozu no dažiem desmitiem līdz tūkstotim radu
Fotometode - Jonizējošais starojums fotofilmā izsauc fotoemulsijas nomelnējumu. γ , α , β starojums uz fotofilmu iedarbojas ar dažādu efektivitāti. Apstarojums izraisa sudraba sāļu sadalīšanos, tāpēc jau nelielas apstarojuma dozas var noteikt pēc to iedarbības uz fotoemulsiju. [2] Nomelnējumu nosaka ar densimetru vai mikrofotometru. To salīdzina ar etalonu.
Ķīmiskā metode - Tiek izmantota brīvo radikāļu izraisītās oksidācijas reakcijas. Piemēram, divvērtīgās dzelzs sāļi ūdens šķīdumā pēc apstaroša¬nas pārvēršas par trīsvērtīgās dzelzs sāļiem un šķīdums atkarībā no saņem¬tās dozas maina krāsu.
Tetrahloretilēna ķīmiskā metode – ar kuru var reģistrēt dozas no cGy līdz MGy.
Ķīmiskās metodes izmanto dozu mērīšanai gamma - neitronu starojumam. Metodes var lietot dažādas intensitātes dozu noteikšanai. Ir ķīmiskie dozimet¬ri, ar kuriem dozu var noteikt pēc plāksnīšu krāsu izmaiņām.

Bioloģiskās metodes:
Bioloģiski dozimetri – par tādiem var izmantot radiojutīgus organismus vai atsevišķus to orgānus.
Piemēram, pupu (Vicia faba) saknes bija viens no pirmajiem bioloģiskajiem dozimetriem, ar kura palīdzību iespējams noteikt dozas, sākot no dažiem simtiem radu.
…