Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,99
Ietaupījums:
0,78 (13%)
Cena ar atlaidi*:
5,21
Pirkt
Identifikators:960315
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.04.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Ģimenes galvas – tēva vai vīra virsvadība ģimenē tika atzīta, bet tā ne tuvu nelīdzinājās paterfamilias varai. Pakāpeniski veidojās uzskats par vīra un sievas pilnīgu tiesisku vienlīdzību ģimenē. Nostiprinājās uzskats par ģimeni kā nākamās paaudzes audzinātāju un izglītotāju.
Secinu, ka romiešu ģimenes tiesībām jaunajos laikos ir vairs tikai vēsturiska nozīme.

Mantojuma tiesības
Mantojuma tiesības ir cieši saistītas ar ģimenes tiesībām. Mantošana ir mantas aktīva un pasīva pāreja no vienas personas uz citu nāves (lat. mors) gadījumā. Pēc personas nāves atklājas mantojums (lat. delatio hereditatis). Manta ir visu to tiesību un saistību kopība, kas kādai personai pieder. Agrākam tiesību subjektam izzūdot, rodas tukša vieta, ko ieņem jauns tiesību subjekts. To personu, uz kuru pāriet mirušās personas manta, sauc par mantinieku.
Romiešu mantojuma tiesību pamatā ir mantošanas veids, kad mantinieks iestājas nomirušā (lat. defunctus) vietā, kā arī, romiešu tiesības pazina mantošanas veidu, kad atsevišķas lietas tika novēlētas dažām personām ārpus vispārīgās mantošanas kārtības (legātu21 (lat. legatum) un fideikomisu22 (lat. fideicommissum) piešķīrumi).
Mantojuma institūts pēc senajām kviritu tiesībām atšķīrās no prētoru tiesību institūta, uz ko norāda arī divējādi mantojuma nosaukumi – hereditas (mantojums) un bonorum possessio (mantu valdījums). Ar laiku abi mantojuma veidi saplūda vienā mantojuma jēdzienā, hereditas, kurā ir ietverts arī mantu valdījums.
XII tabulu likumi pazina mantošanu pēc testamenta un mantošanu pēc likuma. Šeit īpatnība tāda, ka vienlaicīgi nevarēja mantot pēc likuma un pēc testamenta. Romieši uzskatīja, ka viena un tā pati persona nevar mirt, daļēji savu mantu novēlējusi ar testamentu, daļēji bez testamenta. Priekšroka tika dota testamentārajai mantošanai. Ja testamenta nebija, vai tas atkrita, tad mantošana notika uz likuma pamata.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −12,61 €
Materiālu komplekts Nr. 1353412
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Divpadsmit tabulu likumu teorētiskā daļa”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/960315

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties