Vēsturiski jau 1982 gadā 7 miljoni pasaules iedzīvotāju lietoja displejus, jeb datorizētas iekārtas ar ekrāniem. Pēc gada šis skaitlis palielinājās par 3 miljoniem un 90`to gadu sākumā šis skaitlis bija sasniedzis ap 40 miljonu pasaules iedzīvotāju. Bija sācies datoru lietošanas laikmets. Bet līdz ar to nāca arī datora un nekorektas datora lietošanas radītās problēmas, kas ir aktuālas arī šodien.
Darbā ar datorizētu iekārtu var izdalīt piecus galvenos datora lietošanas uzdevumus. Tie ir datu ievade, kas mūsdienās jau ir automatizēta, bet vēsturiski ļoti nozīmīga – prasa korektu datu ievadi un to pārbaudi, tā tiek raksturota ar augstu ievades ātrumu, redzes uzsvaru uz dokumentu, pārtraukumi ir nedaudz, maza darba ātruma kontrole un zema izvēles izdarīšanas iespēja. Nākošais lietošanas uzdevums ir datu jeb informācijas iegūšana, piemēram, internets, žurnālistika, u.c. Informācijas ievades ātrums datorā šajā jomā ir vidējs un redzes uzsvars ir uz ekrānu. Pārtraukumi ir daži un ir dažāda ir darba ātruma kontrole, kā arī izvēles izdarīšana ir samērā maza. Trešais datora lietošanas uzdevums ir – savstarpēja komunikācija, kā, piemēram, čatošana, sarakste, informācijas apmaiņa, intervijas, u.c. Šajā jomā ievades ātrums ir vidējs, ar pārtraukumiem, redzes uzsvars likts uz ekrāna, ir pārtraukumi darba laikā, darba ātruma kontrole variē un izvēles izdarīšana ir maza. Darbs ar tekstu dokumentiem prasa augstu ievades ātrumu, bet var būt pārtraukumi, redzes uzsvars ir gan uz ekrānu pirmkārt, gan uz dokumentu otrkārt. Pārtraukumi ir nedaudzi, darba ātruma kontrole mazliet pastāv, bet izvēles iespēja – variē.…
