Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Dialektika. loģika un izziņas teorija vācu klasiskajā filosofijā

     

    Konspekts3 Filosofija

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,26 (13%)
Cena ar atlaidi*:
1,73
Pirkt
Identifikators:573657
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.02.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Dialektika, loģika un izziņas teorija vācu klasiskajā filozofijā    2
1.1.  Imanuela Kanta vispārinājums    2
1.2.  Izziņas teorija    2
2.  Dialektika    4
2.1.  Hēgelis un dialektika    4
3.  Loģika    5
Darba fragmentsAizvērt

3 Loģika
Loģika – ir mācība par secīgu un sakārtotu domāšanu. Filozofiska zinātne par esamību un domāšanas satura attīstības likumsakarībām; arī zinātne par jēdzienu, spriedumu un slēdzienu formālo uzbūvi, par funkcionēšanas formālajiem likumiem un kārtulām. Loģikas zinātne balstās uz “logosa” interpretācijām. Jo plašāk tiek traktēts logosa jēdziens, jo plašāks kļūst loģikas priekšmets. Runājot par loģiku visā tās apjomā, to var sadalīt:
objektīvajā loģikā – nodarbojas ar esamības likumu un likumsakarību skaidrojumiem.
subjektīvajā loģikā – savukārt attiecas uz cilvēka domāšanu gan saturiskā, gan formālā aspektā.
Saturisko jeb dialektisko loģiku līdz galam ir izstrādājis G.V.F. Hēgelis. Tā atklāj domāšanas satura organizācijas un attīstība specifiku, raksturo racionālās izziņas metodes, sevišķi akcentējot domāšanas gaitu no abstraktā uz konkrēto saistībā ar dedukciju un indukciju, kā arī vēsturiskā un loģiskā vienību. Loģiku iedala:
Formālo klasisko loģiku – pamatlicējs ir Aristotelis. Tā ir loģikas nozare, kas pēta domāšanas formas – jēdzienus, spriedumus, slēdzienus un pierādījumus utt no to loģiskās formas viedokļa. Formāslās loģiaks sfērā kā specifika nozare ir izdalījusies matemātiskā loģika, kas radās lietojot loģikā matemātikas formālās metodes un balstoties uz speciālu simbolu un formulu valodu. Viens no matemātikas loģikas pamatlicējiem ir G. Frēge. Formālo loģiku iedala elementārmācībā (jēdziens, slēdziens, spriedums) un metodes mācībā (pētījuma un pierādījuma process)
Modernā loģistika tiecas visplašākā mērā ieviest formalizāciju un matemizāciju. Tā darbojas ar loģiskiem aprēķiniem, kas tiek izprasti kā zīmju (simbolu) sistēma ar tai atbilstošiem operāciju noteikumiem. Līdzās tiem tā pazīst arī vairā kvērtīgas sistēmas, kuru izteikumos var pieņemt ko vairāk nekā patiesības vērtējumu “patiess/aplams.”
Izziņas teorija – mācība par izziņas nosacījumiem, būtību un robežām. Pie tam tiek tematizētas attiecības starp izziņas subjektu, objektu un saturu.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,04 €
Materiālu komplekts Nr. 1319190
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Dialektika. loģika un izziņas teorija vācu klasiskajā filosofijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/573657

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties