Galvenā būtiskā atšķirība starp demokrātisko un liberālo demokrātiju ir tajā aspektā, ka katram no demokrātijas modeļiem ir savādāka izpratne par to, kā tiek izprasta demokrātijas procesa loma.
Liberālajā demokrātijā demokrātijas process tiek izprasts tā, ka tas it kā veic valsts programmēšanas funkcijas sabiedrības interešu labā, kur valsts ir domāts kā publiskais administrācijas aparāts, savukārt pati sabiedrība ir kā indivīdu un viņu uz tirgus pamatiem veidota darbības mijiedarbība. Politikas uzdevums šajā gadījumā ir saistīt kopā privātās sociālās intereses un censties tās īstenot pretēji valsts aparātam, kurš specializējas politiskās varas administratīvajā nodarbinātībā ar mērķi gūt kolektīvu labumu.
Liberālajā demokrātijā pilsoņa statuss pirmām kārtām tiek noteikts pēc viņa individuālajām tiesībām attiecībā uz valsti un pārējiem pilsoņiem. Pilsoņiem ir tiesības saņemt aizsardzību no valsts, kas ietver arī aizsardzību no pašas valsts iejaukšanās privātajā sfērā, kas ir noteikta ar likumdošanu, jo pretējā gadījumā par būtisku tendenci var kļūt valsts patvaļa. Individuālās tiesības ir negatīvās tiesības, kas garantē brīvu īpašuma izvēli un nodarbošanos tiktāl, kamēr netiek ierobežoti citi indivīdi. tas pats arī attiecas arī uz politiskajām tiesībām, jo tās pilsoņiem sniedz iespēju aizstāvēt savas privātās intereses, piedaloties vēlēšanās, iesaistoties politiskajā dzīvēs, tādējādi ar savu darbību panākot savu interešu īstenošanu un aizstāvēšanu.…
