Demokrātijas pamatformas, to atšķirības un vieta mūsdienu politiskajā dzīvē

Attīstoties demokrātijai jau antīkajā pasaulē radās problēmas ar demokrātijas definīciju. Mūsdienās pavisam noteikti var pagalvot, ka viennozīmīga demokrātijas definīcija nav iespējama. Demokrātijas jēdzienu var izprasta vairākās nozīmēs, tāpēc to var uzskatīt par visai apstrīdamu jēdzienu. Tieši tāpēc demokrātijas definēšana ir visai apgrūtinoša. Pasaulē ir vairāk par 30 teorijām ,kas definē demokrātijas jēdzienu.
Demokrātiju var uzskatīt gan par sava veida dzīves veidu, kurā indivīdam tiek dotas brīvas tiesības dzīvot pēc vienlīdzības principa, brīvi izteikties un lēmumu pastiprināšanu gūt balsu vairākumu, demokrātiju var uzskatīt kā varas avotu, kur cilvēki ar saistošie lēmumi jāpieņem ar visu iesaistīto līdzdalību. Demokrātija tiek uzskatīta arī kā politiskais režīms, kā valsts pārvaldes veids, kuras pamats ir tautas vara, kur pilsoniskā sabiedrība veic valsts kontroles funkcijas, un valsts vara garantē pilsoniskās sabiedrības suverenitāti. No tā izriet, ka šajā politiskajā režīmā tautas varai ir visaugstākā politiskā leģitimitāte, veidojot valsts politiku.…