Demokrātijas deficīta problēma

Vēlēšanas ir centrālais mehānisms demokrātijas izpausmē. Jo tās pierāda un ļauj pilsoņiem izdarīt savu izvēli par saviem pārstāvjiem valdībā.
Patstāvīgi notiek cīņa par vēlētāju balsīm. Prezidentālajā modelī, tiek ievēlēts izpildvaras galvenais, respektīvi, Ministru Prezidents. Partijām prezidentālajā modelī ir svarīga loma izvirzot kandidātu, veidojot vēlēšanu kampaņas, bet prezidentālajās vēlēšanās dominē individualitāte, šajā gadījumā kandidāta personība un kandidāta izvēlētā politika, ne visa partija . Pirmā demokrātijas iezīme ir vēlēšanas, otrā iezīme ir referendumi , kuros balsotāji, nekavējoties, var izvēlēties sev tuvāko politikas veidošanu. Atkal ,partijām ir iedalīta loma referendumos, tās aizstāv vienu referenduma daļu, un partijas popularitāte vai , pretēji, nepopularitāte no katras puses debatējot , iespaido balsotāja balsojuma virzienu .
Skatoties uz šiem modeļiem, ir dilemma , kurš no modeļiem būtu labāks, šajā gadījumā , kurš būtu priekš Eiropas Savienības. Pagātnē par demokrātijas deficītu tika izteikts arguments, ka Eiropas Parlamentam vajadzētu noteikti būt ievēlētam un tam vajadzētu dot varenāku pārvaldi Eiropas Savienības likumdošanas attīstības procesā. Kā rezultātā, Eiropas Parlamenta vēlēšanas tika ieviestas 1979. gadā un tika noturētas ar piecu gadu lielu intervālu .
…