Konspekts
Māksla, kultūra un vēsture
Vēsture, kultūra
Deja latviešu gadskārtās un godos. Ziema-
Deja latviešu gadskārtās un godos. Ziema
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Ziemas cikls | 3 |
1.1. | Ziemas saulgrieži | 5 |
1.2. | Meteņi | 12 |
1.3. | Bārbalas un Teņa diena | 7 |
2. | Maskoto gājienu horeogrāfijas tipi pēc H. Sūnas klasifikācijas | 18 |
2.1. | A I 1 | 19 |
2.2. | A I 2. | 19 |
2.3. | A I 3. | 20 |
2.4. | A I 4. | 20 |
2.5. | A I 5. | 20 |
2.6. | A II. | 21 |
2.7. | A III. | 21 |
2.8. | A IV. | 21 |
Secinājumi | 22 | |
Izmantotā literatūra un avoti | 23 |
Secinājumi
1. Tikai ziemas ciklam ir raksturīga maskošanās un ķekatās jeb budēļos iešana.
2. Ziemas ciklā svarīgākās svinamās dienas bija Ziemassvētki, Meteņi, Teņa diena un Bārbalas, kurām bija raksturīga pārģērbšanās un ar auglību saistīti rituāli.
3. Ziemassvētki tika dēvēti arī par ‘danču vakaru’.
4. Visas maskoto gājienu procesijas bija cieši saistītas ar diešanu, lēkāšanu un dejošanu.
5. Latviešu folklorā saistībā ar ziemas cikla svētkiem bieži minēta dejošana, dancošana, diešana un lēkšana.
6. Maskoto gājienu dalībniekiem bija raksturīga dejošana atbilstoši pieņemtajam tēlam, ko mēdza iekļaut arī dejas horeogrāfiskajā risinājumā;
7. Ziemas perioda svētkos mēdza dejot gan katrs par sevi, gan visi ar visiem – jauns ar vecu, vecs ar vecu, vīrietis ar sievieti, vīrietis ar vīrieti, sieviete ar sievieti, tuvinieki un svešie.
8. Ķekatnieku dejas bija savā starpā līdzīgas, bet bija arī tādas, kuras dejoja tikai konkrētajos svētkos.
9. Ķekatnieku deju pavadījums tika izpildīts sitot plaukstas, rībinot kājas un sitot dažādus ritma instrumentus.
10. Meteņu dejās bija vērojamas sacensību iezīmes.
11. Rotaļdejas ‘Vilks un kaza’, ‘Saule un mēness’ utt simboliski attēloja gaismas zudumā iešanu pirms ziemas saulgriežiem.
12. Visbiežāk maskoto gājienu dejās, rotaļdejās un rotaļās tika izdejoti tādi soļi kā dažāda veida lēcieni, griešanās un mīdīšanās.
…
Latviešu kultūra folkloras periodā bija zemkopju kultūra un līdzīgi citu zemkopju tautu gadskārtu ieražām latviešu ieražas veidojušās kopš tālas senatnes, izaugušas no agrārās maģijas ticējumiem, saules kulta un auglības rituāliem. Tradicionālā latviešu kultūra ir nesaraujami saistīta ar dabas cikliem, gadskārtas ritējumu un latviešiem katrs gads ir Saules, nevis Pērtiķa, žurkas vai suņa. Visi svarīgākie latviešu svētki ir saistīti ar saules gaitu debesīs, pēc kuras iedala gadskārtas. Savukārt par robežpunktiem, kas noslēdz vienu vai aizsāk otru darba cēlienu, kalpoja svētki un svinamās dienas. Vēlāk tās saplūda ar latīņu kalendāru un baznīcas svētkiem, tomēr pašu ieražu būtība, saturs un izpausmes veids nav mainījies. Latviešu tautai nav bijis svešs arī tīri astronomiskais, ar cilvēka dzīvi šķietami nesaistītais laiks, par ko liecina latviešu mitoloģiskās dziesmas. Katrā ziņā divi kulminācijas punkti Zemes gada kustībā ap sauli bija vasaras un ziemas saulgrieži. Savukārt gadskārtu ieražu vidū visvairāk bija tādas, kas saistās ar svētkiem ziemā. Pēc intensīva darba cēliena vasarā ziemas vakaros senie latvieši vairāk laika veltīja daiļradei un svētku svinēšanai, kas cieši savijās ar dziedāšanu, diešanu un lēkšanu. Ziemas saulgriežu svinēšanu pat mēdza dēvēt par nepārtrauktu danču un rotaļu laiku. Taču ne tikai ziemas saulgrieži bija vienīgie svinamie svētki Ziemas periodā, kurš ilga no Mārtiņa dienai līdz Metenim. Pēc Mārtiņa dienas (10. novembrī) par bluķa vakaru uzskatīja katru ceturtdienas vakaru, taču īsto nozīmību tas guva Ziemas svētku priekšvakarā, paši Ziemassvētki ilga 4 dienas. Vēl Ziemas periodā latvieši svinēja Bārbalas (4. decembrī) un cūkkopības veicinātāja Teņa jeb Tenīsa dienas rituālos (17. janvārī) un ziemas perioda svinamo dienu ciklu beidza februāra beigās ar Meteni (7. februārī).
- Deja latviešu gadskārtās un godos. Ziema
- Latviešu nacionālās apziņas veidošanās 19.gs. II pusē. 1905.-1907.gada revolūcija
- Latvija Krievijas impērijas sastāvā. Latviešu nacionālās apziņas veidošanās 19.gadsimtā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Latvija Krievijas impērijas sastāvā. Latviešu nacionālās apziņas veidošanās 19.gadsimtā
Konspekts augstskolai8
-
Latviešu nacionālās apziņas veidošanās 19.gs. II pusē. 1905.-1907.gada revolūcija
Konspekts augstskolai8
-
Senās Romas un Grieķijas vēsture un likumdošana
Konspekts augstskolai36
Novērtēts! -
UNESCO pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautie kultūras mantojuma objekti Šveicē
Konspekts augstskolai5
-
Viljams Šekspīrs - traģēdijas "Romeo un Džuljeta" analīze
Konspekts augstskolai4