Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
11,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:626215
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.06.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
Darba fragmentsAizvērt

1.Darba tiesības, jēdziens un uzdevumi.
Darba tiesības – ir normatīvo aktu kopums, kas regulē darbinieka un darba devēja attiecības, kas dibinās uz darba līguma pamata neatkarīgi no to statusa un īpašuma formas.
Darba tiesību normas reglamentē darba attiecību vispārējo organizāciju; nosaka darba līguma juridisko režīmu; reglamentē darba apmaksas un strīdu jautājumus; nosaka dažādu darba apvienību darbību to līdzdalību darba reglamentēšanā; regulē darba attiecības uzņēmumos.
Darba tiesību priekšmets – attiecības, kas dibinās uz darba līguma pamata neatkarīgi no to statusa.
Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu.
Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.
Strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.
Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.

2.Darba likumdošanas aktu raksturojums.
Darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, Darba likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi. Likums par darba strīdiem; Streiku likums; Likums par Valsts darba inspekciju; Likums par valsts sociālo apdrošināšanu; Likums par arodbiedrībām; Darbinieku pārstāvības noteikumi; ANO vispārējā cilvēktiesību konvencija; Likums par darbinieka aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā; MK noteikumi; LR Augstākās padomes likums par svētku un atceres dienām; Valsts civildienesta likums; Eiropas Sociālā Harta; Profesiju klasifikators u.c.
Satversme – normatīvajā aktā ar augstāko juridisko spēku Latvijā – ir pasludinātas ikviena tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darba vietu atbilstīgi savam spēkam un kvalifikācijai; tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstīgu samaksu un tiesības uz atpūtu valsts noteiktā apjomā; tiesības uz sociālo nodrošinājumu likumā noteiktos gadījumos. Satversmē ierakstītas strādājošo tiesības uz koplīgumu, tiesības streikot. Pamatlikuma nostādnes darba tiesisko attiecību regulēšanā tālāk attīstītas kārtējos likumos.
Starptautisko tiesību normas – regulē darbinieka un darba devēja attiecības un piemērojamā likuma izvēli, ja darbs veicams ārvalstī vai ja ārvalstnieks darbu veic Latvijā
Darba likums - svarīgs darba tiesību normu krājums darba tiesību nozarē, kas sastāv no 4 daļām: Vispārīgie noteikumi; Darba koplīgums; Darba līgums; Darba un atpūtas laiks.
Attiecīgi citu tiesību nozaru sistematizētie akti (likumi, kodeksi) – var kalpot par tiesību avotiem to sabiedrisko attiecību regulēšanai, kas tieši saistītas ar darba tiesiskajām attiecībām. Civillikums – darba tiesībās piemērojams kā vispārējs tiesību avots; Civilprocesa likums – tā procesuālā kārtībā tiek izskatīti darba strīdi tiesās, veikta tiesas spriedumu izpilde, reglamentēta piedziņas vēršana uz darba samaksu; Administratīvo pārkāpumu kodeksā virkne pantu, kas paredz atbildību par darbu, darba līguma noslēgšanas regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, u.c.; Krimināllikumā – ir noteikta kriminālatbildība par darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu, ko izdarījis atbildīgs darbinieks, kā arī kriminālsodi ir saistībā ar darba tiesiskām attiecībām.
Detalizētāk Darba likuma nostādnes regulē parastie likumi. Piemēram, tādi likumi kā Valsts civildienesta likums, Valsts valodas likums, Darba aizsardzības likums u.c. Darba tiesību nozarē šādu speciālo likumu ir daudz un tie analizējami konkrēta darba tiesību temata kontekstā.
MK noteikumi kā izpildvaras likumpamatoti akti konkretizē un detalizē likuma normas, parasti tiek izdoti, lai izpildītu likumus, vai arī tad, ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts. Piemēram, „”MK noteikumi par minimālo darba algu un minimālo stundas tarifa likmi ir izdoti saskaņā ar Darba likumu, kur tieši norādīts, ka minimālās algas apjomu nosaka MK.
Pašvaldību saistošie noteikumi. Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām”, pašvaldību domēm (padomēm) ir tiesības izdot saistošus noteikumus, un tie var būt darba tiesību avoti tikai attiecīgās pašvaldības teritorijā, piemēram, algotu pagaidu sabiedrisko darbu bezdarbniekiem organizēšanā „Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma” izpildē un citos jautājumos.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1171322
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties