Latvijas Nacionālajā nodarbinātības plānā 2003. gadam par darba organizācijas modernizāciju, kuras panākumi parasti samazina nodarbināto skaitu, norādīti valstī ļoti aktuāli jautājumi par darba organizācijas galveno pamatprincipu ievērošanu:
- katrā darba vietā vajadzētu būt darba koplīgumam. Ja nav arodbiedrības, tad ar iniciatīvu ir jānāk pašam darba devējam. Paredzēts paplašināt sociālā dialoga un darba koplīgumu lomu, paredzot, ka darba koplīgumā jāatrunā jautājumi par darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darba tiesisko atiecību nodibināšanu un izbeigšanu, darba kārtības un darbinieku sociālās aizsardzības jautājumi;
- ieviest elastīgākas darba līguma formas, paredzot jaunu pieeja darba laika izmantošanai, saīsināta darba laika noteikšanu atsevišķām strādājošo kategorijām (jauniešiem, sievietēm mātēm, pirmspensijas vecuma darbiniekiem), darba apmaksai, kvalifikācijas celšanai, darbinieku pārcelšanai citā darbā, piemērojot citas atbilstīgas darba attiecību formas saskaņā ar Darba likumu;
- tālāk attīstīt starptautisku sadarbību tālākizglītībā un pieaugušo apmācībā ar mērķi veicināt uzņēmumu pielāgošanās spēju un iedzīvotāju kvalifikācijas uzturēšanu vienā līmenī ar mūsdienu ekonomikas mainīgajām prasībām.
Secinājumi
1. Darba koplīgumu būtu vērts noslēgt katram darba devējam ar darbinieku, jo tas palīdz un atvieglo darba attiecības.
2. Ja rodas kādas nesaskaņas tad darba koplīgums var palīdzēt tās atrisināt.
3. Darba līgums ir darbinieka labā, jo tajā ir labvēlīgāki noteikumi nekā darba līgumā.
…
