Absolūtās tiesības ir spēkā attiecībā pret jebkuru tiesību subjektu. Absolūtajām tiesībām ir raksturīgs ir tas, ka šo tiesību subjektam pieder likumā noteikta ekskluzīva tiesiska sfēra, kuru viņš var aizsargāt no prettiesiskiem aizskārumiem.
Virskundzības tiesības ir lietu tiesības, ciktāl tām ir absolūts raksturs, kāarī intelektuālā īpašuma tiesības.
Nozīmīgākā no lietu tiesībām ir īpašuma tiesība.
Virskundzības tiesības ir arī Civillikuma lietu tiesību daļā regulētās tiesības uz svešu lietu: ķīlas tiesības, servitūti, reālnastas un izpirkuma tiesības.
Virskundzības tiesībām piemīt publicitātē, kas tiek panākta ar šo tiesību ierakstīšanu publiskos reģistros vai vismaz atrašanos tiesību subjekta faktiskajā varā.
Persnības tiesības ir tiesību subjektam, sevišķi cilvēkam, piemītošs absolūtas subjektīvās tiesības uz personas neaizskaramību.
Personības tiesības piemīt ne tikai fiziskajām, bet arī juridiskajām personām, kā arī Komerclikumā reglamentētajām tiesībspējīgajām personālsabiedrībām, ja vien attiecīgie nemantiskie labumi pēc to rakstura ir tādi, kas piemīt abām pēdējām tiesību subjektu grupām.
Pie personības tiesībām pieder arī personas tiesības uz savu attēlu.
Prasījumi. Prasījums kā personai piemītoša subjektīva tiesība vienmēr ir vērsts pret citu konkrētu personu (tiesību subjektu).
Prasījumiem raksturīgs ir tas, ka prasījuma tiesību subjekti tos var nodot ( atsavināt) citām personām saskaņā ar Civillikuma noteikumiem par cesiju.
Par konstitutīvajām subjektīvajām tiesībām sauc tās subjektīvās tiesības, kas rada personai tiesisku iespēju ar vienpusēju gribas izteikumu veikt esošā tiesiskā stāvokļa izmaiņas.
Tiesības vienpusēji atkāpties no līguma ir konstitutīvās subjektīvās tiesības tikai tajos gadījumos, kuros līgums izbeidzas ar līdzēja vienpusēju gribas izteikumu, nevēršoties tiesā.…
