Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
14,20
Ietaupījums:
2,41 (17%)
Cena ar atlaidi*:
11,79
Pirkt
Identifikators:552950
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.11.2018.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
I.  Vispārīgā daļa    4
1.  Civiltiesību jēdziens, priekšmets un sistēma. Civiltiesību avoti    4
1.1.  Civiltiesību jēdziens    4
1.2.  Civiltiesību priekšmets    4
1.3.  Civiltiesiskā regulēšanas metode    4
1.4.  Civiltiesību sistēma    5
1.5.  Civiltiesību avoti    5
2.  Civiltiesiskā attiecība un tās struktūra. Civiltiesisko attiecību klasifikācija    6
2.1.  Civiltiesiskās attiecības jēdziens    6
2.2.  Civiltiesiskās attiecības pazīmes    6
2.3.  Civiltiesiskās attiecības struktūra    6
2.4.  Civiltiesisko attiecību kvalifikācija    7
3.  Fiziskās un juridiskās personas kā civiltiesību subjekti    8
3.1.  Fiziska persona    8
3.2.  Personas dzīvesvieta un personas atzīšana par promesošu un izsludināšana par mirušu    9
3.3.  Juridiska persona    10
4.  Civiltiesību objekti    11
4.1.  Lietas un to klasifikācija    11
4.2.  Nauda un vērtspapīri kā lieta    12
4.3.  Personas darbība kā civiltiesību objekti    13
4.4.  Personiskie nemantiskie labumi kā civiltiesību objekti    13
4.5.  Radošās darbības rezultāts kā civiltiesību objekti    14
5.  Pārstāvības jēdziens un veidi civiltiesībās    14
5.1.  Pārstāvība    14
5.2.  Pārstāvības veidi    15
5.3.  Pilnvara un pārpilnvarojums    15
5.4.  Parastā komercpilnvara un prokūra    16
II.  Ģimenes tiesības    16
6.  Laulības tiesisko attiecību nodibināšana    16
6.1.  Šķēršļi laulības noslēgšanai    16
6.2.  Laulības noslēgšana    16
7.  Laulības tiesisko attiecību izbeigšanās    17
7.1.  Laulību var atzīt par spēkā neesošu    17
7.2.  Laulības izbeigšanās veidi    17
7.3.  Laulības neesamības un šķiršanas sekas    18
7.4.  Uzvārds    18
8.  Laulāto personiskās un mantiskās attiecības    19
8.1.  Laulāto personiskās tiesības    19
8.2.  Laulāto mantiskās tiesības    19
8.3.  Visas laulāto mantas šķirtība    22
8.4.  Laulāto mantas kopība    22
8.5.  Laulāto mantisko attiecību reģistri    24
9.  Vecāku un bērnu savstarpējās tiesības un pienākumi    24
9.1.  Bērna izcelšanās noteikšana    24
9.2.  Vecāku un bērnu personiskās attiecības    25
9.3.  Vecāku aizgādības izbeigšanās un aprobežošana    26
9.4.  Vecāku un bērnu mantiskās attiecības    27
10.  Aizbildnības un aizgādnības institūti civiltiesībās    28
10.1.  Aizbildnība un aizgādnība jēdziens    28
10.2.  Aizbildnības nodibināšana pār nepilngadīgajiem    28
10.3.  Aizbildnības izbeigšanās    29
10.4.  Aizgādnība pār pilngadīgajiem    29
10.5.  Aizgādnība pār mantu    30
11.  Adopcijas jēdziens, adopcijas nodibināšana un izbeigšanās    30
11.1.  Adopcijas jēdziens    30
11.2.  Adopcijas nodibināšana    31
11.3.  Adopcijas izbeigšanās    32
III.  Mantojuma tiesības    34
12.  Mantojuma jēdziens, tā pieņemšana un atraidīšana    34
12.1.  Mantojuma jēdziens    34
12.2.  Mantojuma atstājējs, mantojuma tiesība, mantot spēja    34
12.3.  Mantojuma pieņemšana    34
12.4.  Mantojuma iegūšanas sekas    35
12.5.  CL paredz 3 mantošanas pamatus    36
12.6.  Mantojuma tiesību zaudēšana pēc mantinieka paša gribas    36
12.7.  Legāta un mantojuma līguma atcelšana    36
13.  Likumiskā mantošana    37
13.1.  Likumiskās mantošanas vispārīgie noteikumi    37
13.2.  Laulāto mantošana    37
13.3.  Adoptētā un adoptētāja mantošanas tiesības    38
13.4.  Radinieku mantošanas kārtība    38
13.5.  Bezmantinieka manta    38
14.  Testamentārā mantošana    38
14.1.  Testamentārās mantošanas vispārīgie noteikumi    38
14.2.  Spēja taisīt testamentu    39
14.3.  Neatņemamās daļas tiesīgie un viņu neatņemamās daļas    39
14.4.  Atstumšana no mantojuma    40
15.  Līdzmantinieku savstarpējās attiecības un mantojuma dalīšana    40
15.1.  Līdzmantinieku savstarpējās attiecības    40
15.3.  Lauksaimnieciska rakstura zemes dalīšana    41
15.4.  Iepriekšēji saņemtā pievienojums    42
16.  Testamenta jēdziens, forma    42
16.1.  Testamenta jēdziens    42
16.2.  Publiskie testamenti    42
16.3.  Privātie testamenti    42
16.4.  Savstarpējie testamenti    43
17.  Testamenta saturs    43
17.1.  Testamenta saturam    43
17.2.  Mantinieka iecelšana    43
17.3.  Substitūcija    44
17.4.  Pēcmantinieka iecelšana    44
17.5.  Novēlējumi vispārnoderīgiem un labdarīgiem mērķiem    44
17.6.  Legāti    44
17.7.  Nosacījumi un citi pēdējās gribas rīkojuma aprobežojumi    45
18.  Līgumiskā mantošana    45
18.1.  Līgumiskā mantošana    45
18.2.  Mantojuma līguma sekas    45
18.3.  Mantojuma apsardzība un prasība    46
18.4.  Mantojuma aizgādnība    46
18.5.  Mantojuma prasība    46
IV.  Lietu tiesības    46
19.  Lietu tiesību jēdziens un iedalījums    46
20.  Valdījuma jēdziens, pazīmes, veidi. Valdījuma nodibināšana, izbeigšanās un aizsardzība    46
20.1.  Valdījums    46
20.2.  Valdījuma iegūšana un izbeigšanās    47
20.3.  Pastāvoša valdījuma aizsardzība    48
20.4.  Atņemta valdījuma atjaunošana    48
21.  Īpašuma jēdziens. Īpašuma tiesību saturs    48
21.1.  Īpašumu jēdziens un īpašumu tiesiskais saturs    48
21.2.  Īpašumtiesību aizsardzība – aizstāvība    49
22.  Īpašuma tiesību iegūšanas vispārējs raksturojums    49
23.  Īpašuma iegūšana ar piegūšanu    49
24.  Īpašuma iegūšana ar pieaugumu    51
25.  Īpašuma atsavināšanas tiesību aprobežojumi    52
26.  Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi    53
27.  Kopīpašums    55
28.  Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšana    56
29.  Servitūtu jēdziens, veidi. Servitūtu nodibināšana un izbeigšanās    57
30.  Reālservitūtu un personālservitūtu jēdziens un raksturojums    57
31.  Ķīlas tiesību jēdziens, veidi. Ķīlas tiesību nodibināšana un izbeigšanās    58
32.  Īpašuma tiesību izbeigšanās    59
V.  Saistību tiesības    60
33.  Saistību tiesību jēdziens un rašanās pamati    60
33.1.  Saistību tiesību jēdziens    60
33.2.  Saistību rašanās pamati    60
34.  Tiesiska darījuma jēdziens, priekšmets, sastāvdaļas    61
35.  Tiesiska darījuma forma    66
36.  Neatļauta darbība kā saistību rašanās pamats    66
37.  Līgums (jēdziens, dalībnieki, noslēgšanas kārtība un sekas)    67
38.  Saistību tiesību pastiprināšana    68
39.  Procentu saistības    70
40.  Zaudējumi un to atlīdzināšana    70
41.  Saistību tiesību izbeigšanās    71
42.  Dāvinājums    73
43.  Aizdevums, patapinājums, glabājums    74
44.  Pirkuma līgums    77
45.  Nekustamā īpašuma pirkuma līgums    80
46.  Uztura līgums    81
47.  Nomas un īres līgums    81
48.  Dzīvojamās telpas īres līgums    83
49.  Uzņēmuma līgums    85
50.  Pilnvarojuma līgums. Pilnvara    86
51.  Prasījumi personisku aizskārumu dēļ    87
VI.  Darba tiesības    88
52.  Darba tiesisko attiecību nodibināšana    88
53.  Darba un atpūtas laiks    91
54.  Darbinieku disciplinārā un civiltiesiskā atbildība    97
55.  Darba līguma izbeigšanas pamati    99
VII.  Administratīvās tiesības un administratīvais process    103
56.  Administratīvo tiesību rašanās un attīstība    103
57.  Administratīvās tiesības kā patstāvīga publisko tiesību nozare    103
58.  Administratīvo tiesību avoti    104
59.  Administratīvo tiesību principa jēdziens un tā īpašā nozīme    105
60.  Administratīvo tiesību sistēma    106
61.  Publiskās administrācijas jēdziens un īpatnības    106
62.  Valsts pārvaldes iestādes jēdziens, struktūra un kompetence    107
63.  Valsts pārvaldes iestāžu padotība, tās veidi un forma    107
63.1.  FUNKCIONĀLĀ PADOTĪBA    110
63.2.  INSTITUCIONĀLĀ PADOTĪBA    110
64.  Ministru kabineta struktūra un kompetence    111
65.  Ministrijas institūta vispārējs raksturojums (struktūra, pazīmes un funkcijas)    112
66.  Valsts pārvaldes akta institūta raksturojums (veidi, pazīmes un valsts pārvaldes akta pieņemšanas kārtība)    113
67.  Tiesībsarga institūts un loma valsts pārvaldes iestāžu darbībā    113
68.  Privātpersonu lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu – iesniegumu, kas iesniegti valsts pārvaldes iestādei, izskatīšanas kārtība (Iesniegumu likums)    114
69.  Pašvaldības kā valsts pārvaldes subjekti    116
70.  Nevalstisko organizāciju līdzdalība valsts pārvaldē    119
71.  Valsts dienesta jēdziens, tā veidi (valsts civildienests, drošības iestāžu un militārais dienests u.c.) un organizācija    120
72.  Valsts civildienesta jēdziens un organizācija    125
73.  Publisko tiesību līguma jēdziens un veidi    127
74.  Valsts pārvaldes iekšējā un ārējā kontrole, tās veidi    128
75.  Administratīvās atbildības un pārkāpuma jēdzieni    130
76.  Administratīvā soda jēdziens, tā mērķi veidi    130
77.  Administratīvā procesa stadijas un to saturs    131
78.  Administratīvā procesa tiesību principi un īpaši objektīvās izmeklēšanas princips    132
79.  Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtība    133
80.  Administratīvā akta jēdziens un elementi    136
81.  Administratīvā akta forma un saturs    138
82.  Iestādes faktiskā rīcība    139
83.  Uzziņa par savām tiesībām    140
84.  Administratīvā justīcija (jēdziens, pazīmes un organizācija)    140
85.  Administratīvais process tiesā (lietas ierosināšanas pamats, tiesneša (tiesas) loma, tiesvedības veidi un procesuālā kārtība, tiesas nolēmumi)    141
VIII.  Eiropas tiesības    151
86.  Nosauciet un raksturojiet Eiropas integrācijas gaitā izveidojušos tiesiskos pagriezienus sākot no 1950.g līdz mūsdienām    151
87.  Kas ir Eiropas Savienības pilsonība (pēc būtības, tiesības)    153
88.  Eiropas Parlaments (izveidošana, organizatoriskā struktūra, vispārīgs kompetenču raksturojums)    154
89.  Eiropas Savienības Ministru Padome (izveidošana, organizatoriskā struktūra, vispārīgs kompetenču raksturojums)    156
90.  Eiropas Komisija (izveidošana, organizatoriskā struktūra, vispārīgs kompetenču raksturojums)    158
91.  Eiropas Savienības Tiesa (izveidošana, organizatoriskā struktūra, vispārīgs kompetenču raksturojums)    159
92.  Eiropas tiesību ievērošanas uzraudzība (iesaistītās institūcijas, procesuālā kārtība, nepieciešamība)    162
93.  Raksturojiet prejudiciālo (iepriekšējo) nolēmuma procedūru (iesaistītās institūcijas, procesuālā kārtība, nepieciešamība)    163
94.  Atvasinātie tiesību akti kā Eiropas tiesību avoti (jēdziens, veidi, atšķirības dažādu aktu starpā)    165
95.  Raksturojiet Eiropas tiesību īpašos pamatprincipus (piem. tiešās iedarbības princips, pārākuma princips, un citus)    165
96.  Konkurences pārkāpumu regulējums Eiropas Savienībā (iesaistītās iestādes, kārtība)    167
97.  Aprakstiet Eurozonas darbības tiesiskos pamatus (euro ieviešana, labu fiskālo pārvaldību, budžeta deficīta pārkāpumu, utt.)    167
98.  Fizisko personu kustības brīvība starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (tiesiskais pamats, subjekti, būtiskākās tiesības)    169
99.  Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā – aprakstiet tiesiskos izaicinājumus    170
100.  Kas ir Šengenas zona un tās juridiskās attiecības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm    172
101.  Nosauciet un raksturojiet Eiropas Savienības Institūciju piedalīšanos jaunu Eiropas tiesību aktu pieņemšanā    173
102.  Kādas ir Eiropas Centrālās bankas pilnvaras un tās attiecības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm    173
103.  Raksturojiet veidu kā Eiropas Savienības dalībvalsts var atteikties no tālākas dalības Eiropas Savienībā    174
104.  Cik ir Eiropas Savienības Institūciju un īsi paskaidrojiet to funkcijas tiesību jautājumos    174
105.  Kas ir Eiropas Savienības aktuālā nozīme un perspektīvas šodien    177
Darba fragmentsAizvērt

105. Kas ir Eiropas Savienības aktuālā nozīme un perspektīvas šodien.
A) Patvēruma meklētāji (šo personu reģistrēšana) – kā ar viņiem tikt galā?!
Efektīva ES ārējo robežu pārvaldība ir būtiska, lai brīva pārvietošanās Eiropas Savienībā noritētu sekmīgi. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra sāka darbu 2016. gada oktobrī pēc Eiropadomes 2015. gada septembrī izteiktā aicinājuma pastiprināt kontroles pie ārējām robežām.
Saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 29. pantu Komisija var ierosināt ieteikumu, kas ar kvalificētu balsu vairākumu jāpieņem Padomei, par to, lai kā galējo līdzekli pie vienas vai vairāku dalībvalstu visām robežām vai konkrētām robežu daļām atjaunotu kontroli. Šādu robežkontroli var ieviest uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Kontroli var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem – taču ne vairāk kā trīs reizes – un kopumā nepārsniedzot divus gadus.
2016. gada 12. maijā Padome piecām visvairāk skartajām Šengenas valstīm (Austrijai, Vācijai, Dānijai, Zviedrijai un Norvēģijai) ieteica saglabāt samērīgu pagaidu robežkontroli uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, lai reaģētu uz nopietno apdraudējumu, ko rada neatbilstīgu migrantu sekundārā kustība, un aizsargātu sabiedrisko kārtību un iekšējo drošību. Ņemot vērā nestabilo situāciju un spiedienu, kas vēl aizvien ir jūtams dalībvalstīs, kuras šī kustība skar visvairāk, Padome 2016. gada 11. novembrī ieteica minētajām dalībvalstīm samērīgu pagaidu robežkontroli pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus. 2017. gada 7. februārī Padome pieņēma ieteikumu par pagarinājumu vēl uz trīs mēnešiem. 2017. gada 2. maijā Komisija pieņēma priekšlikumu, uzsverot, ka šī ir pēdējā reize, ar kuru iesaka piecām Šengenas valstīm iekšējo robežu pagaidu kontroli pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Tā arī nāca klajā ar ieteikumu par samērīgām policijas pārbaudēm un policijas sadarbību, ar ko ir paredzēts palīdzēt pakāpeniski atcelt iekšējo robežu pagaidu kontroli.
Viena no galvenajām ES migrācijas politikas prioritātēm ir nelegālās migrācijas novēršana, kā arī neatbilstīgo migrantu atgriešana viņu izcelsmes valstīs. Ar Atgriešanas direktīvu nosaka skaidrus, pārredzamus un taisnīgus noteikumus neatbilstīgu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai. ES atpakaļuzņemšanas nolīgumi ir ļoti svarīgi ES atgriešanas politikas īstenošanai. ES ir arī izveidojusi virkni jūras operāciju, kuru mērķis ir aizsargāt ES robežas, glābt migrantu dzīvības jūrā un apkarot cilvēku tirdzniecības un kontrabandas tīklus.
ES ir apņēmusies tiem, kam nepieciešama starptautiska aizsardzība, nodrošināt drošus un likumīgus ceļus uz Eiropu. 2015. gada jūlijā dalībvalstis vienojās pārmitināt 22 504 cilvēkus. 2016. gada marta ES un Turcijas paziņojumā ir noteikts, ka par katru sīrieti, kurš tiks atgriezts Turcijā no Grieķijas salām, kāds cits sīrietis tiks pārmitināts uz ES. 2016. gada 13. jūlijā Komisija ierosināja pastāvīgu ES pārmitināšanas sistēmu, kuras mērķis ir izveidot kopīgus standartus un procedūras. Turklāt Padome izskata priekšlikumu uzlabot Zilās kartes direktīvu ar mērķi piesaistīt augsti kvalificētus cilvēkus, kādi ES ekonomikai ir vajadzīgi.
Par patvēruma meklētāju Latvijas Republikā uzskatāma persona, kura iesniegusi iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −7,10 €
Materiālu komplekts Nr. 1368244
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Civiltiesības”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/552950

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties