Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,63 (14%)
Cena ar atlaidi*:
3,86
Pirkt
Identifikators:557037
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.02.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

KODOLS
Kodols ir visās eikariotu šūnās (izņemot eritrocītos, taču arī tiem kodols ir bijis, tas izzudis attīstības pēdējā stadijā). Kodola forma var būt apaļa, ovāla, nūjiņveida, diegveida, pakavveida, pupveida, segmentveida. Interfāzes kodolu norobežo kodola membrāna.
Kodols sastāv no:
kodola apvalka
hromatīna [sīkgraudainais hromatīns, hromatīna tīkls]
kodoliņa
kodola sulas jeb kariolimfas (karioplazmas)
Kodola apvalks uzbūve – kodola apvalku veido 2 membrānas, kas atdalītas viena no otras ar perinukleāro telpu. Ja šūna aktīvi sintezē olbaltumvielas, kuras izdala starpšūnu telpā, ārējā vidē vai asinīs, tas uz membrānas novietojas ribosomas. Ārējo membrānu ar iekšējo savieno poras. Tādējādi abas membrānas veido vienotu sistēmu. Tā kā kodola apvalks ir saistīts ar endoplazmatisko tīklu, tad ārējā un iekšējā membrāna var ātri mainīt lielumu, kas ir svarīgi šūnu dalīšanās procesa laikā, kad kodola apvalks sākumā sabrūk, bet dalīšanās beigās atjaunojas, izmantojot sabrukšanas fragmentus. Caur porām var notikt vielu apmaiņa starp kodolu un citoplazmu.
Mijiedarbība ar vidi: ārējās membrānas ar citoplazmu, iekšējās ar kariolimfu. No kariolimfas puses iekšējai membrānai piekļaujas slānis, ko sauc par fibrillāro jeb kodola plāksnīti. Tā sekmē kodola apvalka veidošanos, hromosomu strukturālu organizēšanu. Dubultās membrānas apgrūtina vielu transportu, un tāpēc nepieciešams kāds mehānisms, kas palīdz molekulām iekļūt kodolā un izkļūt no tā. Tāds mehānisms ir kodola poras. Poras apņem lielas gredzenveida struktūras. Katrā kodola apvalka pusē šie kompleksi veido astoņas olbaltumvielu granulas. Poru komplekss izklāj visu perinukleāro telpu poras rajonā. Kompleksa vidū ir atvere, kas ved poras kanālā. Galvenā poru funkcija – selektīvs vielu transports.
Kariolimfa – puscieta vide, kas nosaka kodola fizikālās īpašības. Tajā ir daudzi fermenti, kas nepieciešami nukleīnskābju, ribosomu sintēzei, ģenētiskās informācijas norakstīšanas procesam. Kodola sulā ietilpst H2O , olbaltumvielas, lipīdi, fermenti, kas piedalās kodola olbaltumvielu un nukleīnskābju sintēzē, kā arī minerālvielas. Kodola sula ir sarežģīta koloidāla sistēma, kurā atrodas arī cietas daļiņas – hromatīns un kodoliņi.
Kodolā norisinās nepārtraukta r–RNS gēnu pārrakstīšana, kas nodr. pietiekamu r–RNS skaitu.
Kodoliņš – patstāvīga kodola daļa, to veido lielas DNS cilpas, kas satur r - RNS gēnus. Tie ātri transkribējas. DNS cilpas sauc par kodoliņa organizētājiem. GM kodoliņš ir sfērisks ķermenis, ko vislabāk var redzēt interfāzes kodolā. Kodoliņi var būt vairāki, tomēr parasti ir 1 vai 2.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Citoloģijas un šūnu teorijas attīstība”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/557037

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties