Cenu noteikšanas principi starptautiskajā tirdzniecībā

Cenu veidošanās principi starptautiskajā tirdzniecībā ir sarežģītāki nekā nacionālajā, sekojošo iemeslu dēļ: • atšķirīgs valstu iejaukšanās līmenis ekonomikā; • tirgu daudzveidība; • eksportējamās produkcijas cena pieaug; • pastāv atšķirības praksē nosakot fiksētās un mainīgās cenas; • ir atšķirības konkurences cīņas vadīšanā starptautiskā arēnā. Katrā valstī ir likumi, kas nosaka patēriņa cenu veidošanos, taču šie likumi dažādi var ietekmēt dažādu preču cenu noteiktos periodos. Ierobežojumi var traucēt uzņēmumiem izmantot tiem optimālās stratēģijas. Valstiskā cenu regulēšana var paredzēt minimālo un maksimālo cenu robežu noteikšanu. Pret cenu samazināšanu vērsta regulēšana parasti ir vērsta pret uzņēmuma cenu politiku attiecībā pret konkurentu atraidīšanu un monopolstāvokļa ieņemšanu tirgū. Pie citiem argumentiem dažādu cenu noteikšanai dažādās valstīs var attiecināt konkurences un pieprasījuma faktorus. No cenu regulēšanas viedokļa izšķir: Brīvas cenas – brīvi veidojamas cenas, ņemot vērā tirgus situāciju un citus faktorus; Regulējamas cenas – cenu veidošanu kontrolē valsts institūcijas, atbilstoši likumdošanai. No cenu mainīguma viedokļa izšķir: Fiksētas cenas – kontraktā ierakstītas cenas, kuras pēc pušu vienošanās nedrīkst mainīt; Slīdošas cenas – kontraktā ierakstītas cenas, kuras noteiktos apstākļos pēc pušu vienošanās drīkst mainīt.