Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,66 (19%)
Cena ar atlaidi*:
2,83
Pirkt
Identifikators:418962
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.05.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Austrumromas impērija Bizantija (395 - 1453)
395. g. imperators Teodosijs I Romas impēriju sadalīja divās daļās. Austrumromu ar galvaspilsētu Konstantinopolē viņš novēlēja savam vecākajam dēlam Arkādijam, bet Rietumromas impērija ar galvaspilsētu Romā vai Ravennā tika jaunākajam dēlam Honorijam. Rietrumroma barbaru ekspansijas ietekmē beidza pastāvēt 476. g., Austrumroma jeb Bizantija pastāvēja vēl gandrīz vai tūkstoš gadu. Bizantijas sastāvā ietilpa ekonomiski attīstītas zemes - Grieķija, Mazāzija, Sīrija, Ēģipte, Balkānu pussala.Iedzīvotāju lielākā daļa bija brīva vai pusbrīva. Lauksaimniecības pamats bija sīkas zemnieku saimniecības, bet ne vergu darbs.
Vislielāko varenību Bizantijas impērija sasniedza imperatora Justiniāna I (527 - 565) laikā. Pēc Justiniāna nāves Bizantijas impērijā iestājās ilgstoša krīze. Bizantija iespiedās slāvi, VII gs. daļu Bizantijas teritorijas iekaroja arābi, IX-XI gs. ta cieta no skandināvu vikingu iebrukumiem. XI gs. im¬pērijas iekšienē radās vairākas sīkas feodālas valstis. Šajā laikā valsti sāku apdraudēt turki seldžuki. 1204. g.Konstantinopoli izlaupīja krustneši. Pēc tam Bizantiju sāka apdraudēt osmāņi. 1453. g. turku sultāna Mehmeta II karaspēks aplenca Konstantinopoli un ieņēma to. Konstantinopoli pārde¬vēja par Stambulu, un tā kļuva par Turcijas impērijas galvaspilsētu.
Galvenie tiesību avotiValsts tiesības!Valsts priekšgalā atradās imperators. Kopš VII gs. viņu sāka saukt bazileju, vēlāk par bazileju un autokrātu, tas ir, patvaldnieku. Imperatora varu dievišķoja - viņš skaitījās Dieva vietnieks uz zemes. Līdz ar to galma ceremoniāls bija pārspīlēti grezns un ārišķīgs. Pat augstākajiem ierēdniem vajadzēja mesties ceļos un noliekt galvu līdz zemei. Imperatoru uzrunājot,viņu vajadzēja titulēt par augstību, bet uzrunātājam sevi saukt par vergu.
Imperators savās rokās koncentrēja likumdošanas, izpildu un tiesu varu. Būdams laicīgs valdnieks, ļviņš valdīja arī pār baznīcu, sasauca baznīcas koncilus, iecēla baznīcas augstākās amatpersonas. Bizantija izveidojās kārtība, ka jauno imperatoru kronēja baznīcas galva - patriarhs. Kronēšana notika Sv. Sofijas katedrālē. Mantošanas kārtība nebija noteikta. Formāli ķeizaru ievēlēja senāts, bet praksē imperatorus bieži iecēla armija.
Bizantijas pastāvēšanas laikā divas trešdaļas imperatoru mira vardarbīgā nāvē. Lai saglabātu troni savai dinastijai, imperatori vēl dzīves laikā iecēla sev pēcteci ļeb līdzvaldnieku. Ilgstoši - aptuveni 200 g. - valdīja Maķedoniešu (867 -1056) un Paleologu (1261 - 1453) dinastijas.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Bizantijas valsts un tiesības”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/418962

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties