Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
9,99
Ietaupījums:
1,70 (17%)
Cena ar atlaidi*:
8,29
Pirkt
Identifikators:507238
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.09.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Modelēšana    3
2.  Medicīniskā diagnostika un tās iespējamā automatizācija    4
3.  Termoregulācija    5
4.  Šūnas membrānas un to funkcijas    11
5.  Biopotenciālu elektroģenēze un uzbudinājuma vadīšana    17
6.  Muskuļu darbs un ar to saistītās norises    19
7.  Hemodinamika    24
Darba fragmentsAizvērt

Lai gan katrā sistolē un katrā diastolē asinsspiediens mainās, tomēr zināmās robežās asinsspiediens ir ļoti pastāvīgs. Šo asinsspiediena pastāvīgumu nodrošina neirālie (simpātiskā un parasimpātiskā NS), hormonālie un ķīmiskie faktori. Šī visa regulācijas sistēma koordinē savstarpējās attiecības starp sirds darbu, cirkulējošo asiņu daudzumu, asinsvadu diametru jeb lumenu (asinsvadu pretestība) un organisma funkcionālo stāvokli ar vienu galveno mērķi, t.i., lai visi orgāni saņemtu atbilstoši nepieciešamo asiņu daudzumu.
Neirāli arteriālais asinsspiediens tiek kontrolēts pamatojoties uz asinsspiediena paaugstināšanos un pazemināšanos, bet humorāli atkarībā no ogļskābās gāzes koncentrācijas asinīs.
Ir tieša sakarība starp asins osmotisko spiedienu un arteriālo asinsspiedienu. Asins viskozitāti nosaka
• eritrocītu daudzums (hematokrīts)
• asins olbaltumvielu koncentrācija (koloīdosmotiskais spiediens).
Asinsspiediens palielinās gan pieaugot asins olbaltumvielu koncentrācijai, gan arī eritrocītu daudzumam.
Cilvēkam un zīdītājiem dzīvniekiem asiņu koloidosmotiskais spiediens ir augsts (21...24 mm Hg) un arī asinsspiediens ir augstāks (110...140/30...70 mm Hg), reptiļiem, amfībijām un zivīm asiņu koloidosmotiskais spiediens ir zemāks (5,1...9,9 mm Hg) asinsspiediens arī ir zemāks. Izņēmums ir putni: tiem arteriālais asinsspiediens ir augsts (200...250 mmHg), bet koloidosmotiskais spiediens ir pavisam zems (8...10 mm Hg).

Viens no asinsspiediena regulācijas mehānismiem ir tas, ka vazomotorais centrs nepārtraukti saņem informāciju nervu impulsu veidā no baroreceptoriem, kuri atrodas dažādos asinsvadu rajonos. Tie ir jūtīgi pret spiediena izmaiņām, tāpēc reaģē uz iestiepumu, reizē ar to uz asinsspiediena un pulsa izmaiņām. Šis papildus jūtīgums pret pulsa spiediena izmaiņām nodrošina papildus impulsu uztveršanu. Refleksi no baroreceptoriem uztur relatīvi pastāvīgu asinsspiedienu miera stāvoklī.

Aartēriju un vēnu pulss
Artēriju sienu svārstības, ko rada asinsspiediena maiņa sirds sistoles un diastoles laikā, sauc par artēriju pulsu. Attālinoties no sirds, pulsa vilnis pakāpeniski pavājinās. Kapilāros, mazajās un vidējās vēnās pulsa vairs nav.
Vēnu pulss rodas tāpēc, ka asinis pa vēnām uz sirdi plūst nepārtraukti, bet priekškambaru sistoles laikā asinis sirdī nevar nokļūt, tāpēc tās uzkrājas lielajās vēnās un spiediens ceļas. Diastolē asinis ieplūst priekškambaros un spiediens vēnās krītas. Tas rada vēnu sienu svārstības, t.s. vēnu pulsu.
Cilvēkam pulsu izmeklē uz spieķa kaula artērijas (a. radialis).

Izmeklējot pulsu, nosaka pulsa frekvenci (pulsa biežumu 1 minūtē), tā ritmu, spēcīgumu, pulsa pildījumu un artērijas sieniņu spraigumu. Visi pulsa kvalitātes rādītāji atkarīgi no sirdsdarbības.
Pulsa viļņa izplatīšanās ātrums (7...9 m/s) ir apmēram 10... 15 reizes lielāks asinsstraumes ātrumu (0,5...0,0005 m/s) un ir pilnīgi neatkarīgs no tā.

Artēriju pulsa reģistrāciju ar sfigmogrāfu sauc par sfigmogrāfiju (gr. Sphygmos - pulsācija). Grafisku artēriju pulsa līknes attēlu sauc par sfigmogrammu.
Sfigmogrammai izšķir anakrotu un katakrotu. Sfigmogrammas augšup ejošo daļu sauc par anakrotu, bet lejup ejošo daļu sauc par katakrotu. Uz katakrotas ir novērojams neliels papildu zobs - dikrotiskais pacēlums, dikrota jeb dikrotiskais vilnis.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Biofizika”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/507238

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties