7. Iedomāsimies, ka šodien kādā nomaļā mākslas skolā kopā sanāktu slavens grafiskais dizainers, arhitekts, modes mākslinieks, dīdžejs, performanču mākslinieks, fotogrāfs, kur viņiem ar ierobežotiem finansiālajiem līdzekļiem būtu jādzīvo, jāmāca un jāattīsta idejas labākai sabiedrībai. Veimāras skolā vienprātība neesot valdījusi un šis mākslinieciskais juceklis bija tieši tas, ko vēlējās redzēt Gropiuss: “bauhaus mērķis ir tieši tas, ka nav stila, nav sistēmas, dogmas vai kanona, ka nav receptes un modes! tas dzīvos, kamēr būs atkarīgs nevis no formas, bet gan aiz mainīgās formas meklēs pašas dzīves fluīdu!“ Kā jūs vērtējat - vai šāda pieeja un juceklis veicina progresu un attīstību? Pamatojiet to!
Manuprāt, šāda veida pieeja neveicina progresu, vismaz ne ātru progresu. Kopā sanākot šiem 6 dažādu nozaru māksliniekiem, manuprāt, mūsdienās būtu vēl lielāks juceklis nekā toreiz. Mūsdienās māksliniekiem ir pieejami vēl vairāk mākslas virzienu uz stilu. Manuprāt, šodien māksliniekiem ir pieejamas daudz un dažādas tehnikas un iespējas kā īstenot savu darbu un katrs cilvēks/mākslinieks domā pavisam citādāk, katram patīk kaut kas cits. Tāpēc es uzskatu, ka satiekoties šodien, 6 dažādu nozaru māksliniekiem, katram no šiem māksliniekam būtu savi uzskati, sava ideja,doma, katrs vēlētos kaut ko citādāk un būtu gandrīz neiespējami vienoties par vienu, jo 6 mākslinieki kopā ir jau diezgan daudz. Un ja arī beigās mākslinieki varētu vienoties, tad tas notiktu pēc ilga laika un vairākām pārrunām un strīdiem. Tas prasītu ilgu laiku, lai sāktu rasties kāds progress.
Mūsdienās vēl daudz kur liela problēma ir nauda un par cik šajā skolā finansiālie līdzekļi būtu ierobežoti, tad mākslinieki nemaz neliktu lielas cerības, ka no tā var kaut kas sanākt.
…
