Bartas visaptverošās teoloģiskās rūpes ir saprast Bībeli kā kaut ko vairāk nekā tikai smalki izstrādātu literāru tekstu vai vēsturiski noteiktu kultūras artefaktu. Tā vietā Bībele būtu jālasa pēc saviem vārdiem kā dzīva teoloģiska balss - tās literārās sarežģītības un vēsturiskie priekšteči nav jāizmeklē kā pašmērķi, bet gan kā līdzeklis gala mērķa sasniegšanai, lai pati dievišķā dzīve varētu tikt atklāta tekstu interpretētājām Svētā Gara aizgādībā un vadībā. Tomēr nav nevienas hermeneitiskas garantijas, kas varētu pārliecināt lasītāju, ka viņš savā interpretācijā ir precīzi paudis Bībeles vēsts garu un nodomu. Patiešām, tikai Gara klātbūtnes apsolījums interpretācijas procesā var dot iespēju patiesi nodot Bībeles vēsti.
Jebkura Bībeles vēsturiskā vai literārā hermeneitika, kas ir pretstatā tās apgalvojumam par Dieva vārdu, kas ir Svētie Raksti, ir fundamentāli kļūdaina, jo tā neatbilst Bībeles vēsturiskajam nodomam būt Dieva vārda tekstuālai starpniecībai cilvēku kopienai . Tas nenozīmē, ka interpretētājam jābūt ticīgam. Nepieņemot, ka šie teksti ir potenciāla kerigma, Bībele paliek vienkārši kā vēstures ieraksts vai lielisks literatūras gabals, bet nekas vairāk.
Raksta noslēgumā tiek norādīts, ka teoloģiska hermeneitika, kas apvieno un padziļina vēsturisko un kritisko metožu izpratni, centīsies attīstīt šīs atziņas kā palīglīdzekli, lai no jauna atklātu Bībeles tekstus kā dzīvu balsi, caur kuru Dieva vārdu var atkal dzirdēt mūsdienu lasītājs.
…
