Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:271448
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.01.2017.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Personai, kura nepiekrīt ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmumam zaudējuma atlīdzināšanas lietā, ir tiesības 30 dienu laikā vērsties tiesā Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā.
*Tā kā Kontroles dienests klientu vērtē slepena, tad klientam šādā lietā ir visai grūti aizsargāt savas intereses;
*Prasība atlīdzināt zaudējumus no kredītiestādes (prokurora lēmuma pārsūdzēšana);
*Par nepamatotu vai nelikumīgu rīcību (likumā noteikta gradācija).
Ja valsts atlīdzina personai bankas nelikumīgas rīcības dēļ nodarītos zaudējumus, Ģenerālprokuratūra pēc atlīdzinājuma izmaksas vērš regresa prasību pret banku.
Ja persona nesniedz informāciju likums nosaka bankas vienpusējas atkāpšanās tiesības (ārpuslīgumisks pamats bankai rīkoties) - neiestājas atbildība par likumā noteiktos gadījumos izbeigtajām saistībām (nevar prasīt zaudējumu atlīdzību).
CIVILTIESISKĀ PUSE BANKAS-KLIENTA ATTIECĪBĀM
Nav kodificēta regulējuma bankas-klienta civiltiesiskajām attiecībām. Piem., norēķina konta līgumam nav regulējuma vispār, tam pēc analoģijas piemēro civiltiesiska līguma noteikumus.
Bankas parasti cenšas nosegt vai minimizēt savus riskus attiecībā uz klientu, bet tām jāņem vērā arī patērētāju aizsardzības noteikumi (ja runa ir par fiziskām personām), lai līguma noteikumi nebūtu netaisni. Ja klients ir juridiska persona, tad uz to neattiecas arī patērētāju tiesības, līdz ar to attiecības regulē civiltiesību vispārīgie noteikumi.
Bankas-klienta attiecībās privātautonomijas princips parasti ir visai ierobežots, jo bankas parasti cenšas diktēt savus noteikumus. Parasti ir kāda veidlapa, ko klients aizpilda, kas skaitās līguma būtiskā sastāvdaļa (tur ietverti bankas nosacījumi). Bankas, izstrādājot līgumu noteikumus, ir izstrādājušas savu praksi, un tā arī ir tā tiesiskā bāze, uz kuras balstās bankas-klienta attiecības.
KIL neregulē finanšu pakalpojumu līgumus, izņemot depozīta līgumu. Daudzi bankas-klienta attiecību līgumi nav regulēti arī civiltiesībās – tas ir viens no privātautonomijas izpausmes veidiem (pusēm izvēlēties arī tādus līgumus, kas nav regulēti).

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties