Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
6,49
Ietaupījums:
1,17 (18%)
Cena ar atlaidi*:
5,32
Pirkt
Identifikators:111765
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.08.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Amebiāze    4
2.  Lamblioze    7
3.  Malārija    9
4.  Trihanosomoze    11
5.  Leišmanioze    11
6.  Helminti    12
6.1.  Helmintoze    12
6.2.  Askardioze    13
6.3.  Entrtobioze    13
6.4.  Fasciolēze    14
7.  Lenteņi Latvijā    14
  Izmantotie avoti    16
Darba fragmentsAizvērt

7. Lenteņi Latvijā
Lenteņi (Cestoda) ir plakantārpu klase, kas visvairāk ir pielāgojušies parazītiskam dzīvesveidam. Gremošanas sistēma ir pilnīgi reducējusies. Lenteņi parazitē arī cilvēkos. Lenteņu parazītismu cilvēkos sauc par teniozi. Atšķirībā no sūcējtārpiem un monogenejiem, lenteņiem ir pazudušas visas pazīmes, kas tos saista ar kādreiz brīvi dzīvojošajiem senčiem (ārējais parazītisms, acis, vāji attīstīta kutikula monogenejiem un citas pazīmes), turpretī tie daudz vairāk un pilnīgāk pielāgojušies parazītiskam dzīves veidam. No minētajām pazīmēm sevišķi raksturīga ir zarnu trakta pilnīga izzušana. Mainījusies arī ontoģenēze. Tā, piemēram, lenteņiem nav skaidri norobežotas dīgļlapas. Sūcējtārpu kāpuri attīstās ārējā vidē, turpretī lenteņu kāpuriem vienmēr ir parazītisks dzīves veids, un tikai dīgļi īsu laiku pavada arējā vidē. Bez tam daļa sūcējtārpu ir ektoparazīti, turpretī lenteņi ir tikai endoparazīti. Visi tie (dzimumgatavā stāvoklī) parasti dzīvo dažādu dzīvnieku zarnu kanālā, retāk žultsvados un ķermeņa dobumā. Ķermenis dorsoventrali saplacināts, izstiepts garas lentas veidā un sastāv no galvas jeb skoleksa (scolex), kakla un strobilas. Strobila sastāv no 3 līdz vairāk tūkstošiem posmu jeb proglotīdu. Retāk sastopami lenteņi ar neposmotu ķermeni. Uz galvas ir piesūcekņu un āķu piestiprināšanās orgāni. Parasti ir četri piesūcekņi, kas atrodas galvas priekšgala apmalē. Retāk piesūcekņu vietā ir divas gareniskas piesūkšanās bedrītes jeb botrijas. Āķi atrodas vai nu tieši galvas virspusē, vai uz īpaša ievelkama snuķa vienā vai vairākos apļos. Bieži āķu nemaz nav. Kakls ir augšanas zona, no kuras attīstās jauni posmi. Posmi parasti ir četrstūraini. Posmos metamēri atkārtojas tiem raksturīgais orgānu komplekss, proti, izvadkanāli, nervu stiegras, spēcīgi attīstītie dzimumorgāni. Ķermeni sedz kutikula, zem kuras stiepjas smalkas muskuļu šķiedras. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Bakterioloģija. Medicīniskā parazitoloģija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/111765

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties