Austrumu cilvēka domāšana visā savā ilgstošajā attīstības gaitā saglabā īpašu saikni ar pirmatnējo (mitoloģisku) apziņu. Tā nav mitoloģiskā domāšana šā vārda īstajā nozīmē, taču tās pasaules apguves un interpretācijas formas, kuras izkopj Austrumu kultūra, liecina par savdabīgu tuvību dabai, intuitīvu redzējumu, vēlmi iejusties universālās pasaules norisēs., ti., liecina par iezīmēm, kurām līdzīgas var konstatēt arhaiskā cilvēka apziņā. Ir būtiski vienot cilvēku ar pasauli, nevis nostatīt viņu pasaulei pāri, padarīt par pasaules pretstatu.
Gan Tuvajos (Ēģipte, Divupe), gan Tālajos Austrumos (Indija, Ķīna, Japāna) raksturīga orientācija uz reliģiju, tradīcijām, paraugiem senatnē, rituāliem.
Divupe, Ēģipte, arī Sīrija un Feniķija ietekmējušas citas Vidusjūras baseina zemes. Šeit veidojusies attieksmju un vērtību pamatsistēma, no kuras vēlāk daudzus elementus pārmantojušas antīkās pasaules un ebreju kultūras. Kristietība, kas ir viens no svarīgākajiem mūsdienu faktoriem, arī ir dzimusi tieši Tuvajos Austrumos. Savukārt, senie grieķi un romieši tālāk attīstīja feniķiešu un divupiešu atklājumus (rakstība, skaitīšanas sistēmas) un dzīves orientācijas, kas veido otru nozīmīgāko Eiropas un visas Rietumu civilizācijas garīgo pamatu. Tādējādi Rietumu kultūras saknes meklējamas senajās Tuvo Austrumu civilizācijās.
Šīs kultūras ir mirušas un sen izzudušas, bet Tālo Austrumu kultūras ir dzīvas un mūsdienās bieži tiek pretstatītas Rietumu kultūrai, tās bieži konfliktē. Senās Austrumu kultūras formas, neskatoties uz tehniskajiem atklājumiem un attīstību, daudzviet ir saglabājušās bez ievērojamām izmaiņām un vēl šobrīd jūtami ietekmē cilvēku dzīvi.…
