Atziņas no Paulu Koelju grāmatas "Ceļavārdi Gaismas Bruņiniekam"

Gaismas bruņinieks nekad neaizmirst pateikties.

Gaismas bruņinieks nepūlas pildīt lomu, ko viņam gribētu ierādīt citi.

Gaismas bruņinieks nebīstas izskatīties pēc jukuša.

Gaismas bruņinieks nepazīst tādus jēdzienus, kā „labāks” vai „sliktāks”; katram no mums ir nepieciešamās dāvanas, lai sekmīgi veiktu savu ceļu. Nepievērs uzmanību apvainojumiem, tie nevairos ne tavu spēku, ne prasmi! Un tu nogursi gluži velti.

Es nenožēloju nevienas grūtības, kurās biju nokļuvis. Jo tikai tās mani aizveda turp, kurp vēlējos nokļūt.

Lai saglabātu ticību savam ceļam, gaismas bruņiniekam nav jāpierāda, ka citu ceļš ir maldīgs.

Gaismas bruņinieks apzinās savus trūkumus. Taču viņš zina arī savas stiprās puses.

Gaismas bruņinieks saprot, ka neviens nav muļķis. Dzīve izmāca visus, kaut arī tas prasītu daudz laika.
Daži paziņas spriež: „Bet ir taču arī nepateicīgi cilvēki!” Gaismas bruņinieks izliekas to nedzirdam un turpina uzmundrināt savu tuvāko. Jo tas ir lielisks veids, kā uzmundrināt pašam sevi.

Un gaismas bruņinieks vairs nešaubās, ka divkāršam pārbaudījumam ir tikai viens mērķis: mācīt to, ko viņš nevēlas ielāgot.

…