Krimināltiesībām piemīt noteikti principi, t.i., to normās ietvertas vadošās idejas, pie tam gan tādas, kuras ir kopīgas visām tiesību nozarēm, gan arī tādas, kuras raksturo tikai apskatāmās tiesību nozares būtību un specifiskās īpatnības.
a)likumības princips nosaka nacionālo normu atbilstību starptautiskajām tiesībām un Satversmi;
b)vainīguma princips deklarē, ka nav noziedzīga nodarījuma bez vainas;
c)taisnīguma princips paredz soda individualizāciju;
d)humānisma princips paredz krimināltiesību izslēdzošus apstākļus un izpaužas iespējā atbrīvot personu no kriminālatbildības un soda utt.
Krimināltiesības veic vairākas funkcijas:
a)aizsargājošā funkcija izpaužas svarīgāko interešu aizsardzībā ar tai piemītošajiem specifiskajiem līdzekļiem;
b)regulējošā funkcija – noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā radušos attiecību regulēšana;
c)preventīvā jeb brīdinošā funkcija – personu atturēšana no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas;
d)audzinošā funkcija – cieņa pret likumu audzināšanu.
2.Krimināllikuma struktūra, pantu veidi un iztulkošana.
Krimināllikumā kodificētā normas sadalītas Vispārīgajā un Sevišķajā daļā ar vienotu nodaļu un pantu numerāciju abām likuma daļām.
a)Vispārīgajā daļā, kurā reglamentēts kriminālatbildības pamats, noziedzīga nodarījuma un soda vispārīgie noteikumi, ir 8 šādas nodaļas: Vispārīgie noteikumi, Noziedzīgs nodarījums, Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, Sods, Soda noteikšana, Atbrīvošana no kriminālatbildības un soda, Nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnības un Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi, 70 panti.
b)Sevišķā daļā ir 70 nodaļas (9.-25.), kuru 356 pantos aprakstīti konkrēti noziedzīgi nodarījumi un norādīti sodu veidi un mēri, ko tiesa var piespriest par to izdarīšanu. Sistēma veidota pēc grupas objekta pazīmēm.…
