Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
7,49
Ietaupījums:
0,82 (11%)
Cena ar atlaidi*:
6,67
Pirkt
Identifikators:582491
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.10.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

14. Valdības formulas (Kurzemes hercogistes Satversmes) raksturojums.
Pirmais konstitucionālas nozīmes likums tika pieņemts 1617.gada 18. martā Kurzemes un Zemgales hercogistei Ducatus Curlandiae et Semigalliae. Latviešu zinātniskā apritē normatīvais akts iegājies ar nosaukumu – Valdības formula. Valdības formula sastāvēja no 52. paragrāfiem, un tā bija uzrakstīta latīņu valodā. Kurzemes hercogistes vajadzībām to pārtulkoja vācu valodā. Hercogam, stājoties amatā, bija jāzvēr, ka viņš valdīs saskaņā ar šo normatīvo aktu. Arī landtāgs nevarēja grozīt un papildināt hercogistes pamatlikumu, jo Kurzemes hercogiste nebija neatkarīga valsts, bet zeme- vasalitātes atkarībā no Polijas- Lietuvas karaļa.
Valdības formula tātad nebija suverēnas valsts konstitūcija. Neraugoties uz to, tā kopā ar fundamentāliem likumiem saturēja konstitucionālas nozīmes tiesības Kurzemes hercogistei. Valdības formula noteica valsts tiesisko statusu, pārvaldes uzbūvi, tiesu iekārtu, augstāko pārvaldes un tiesnešu ievēlēšanas/iecelšanas kārtību, kā arī pavalstnieku pamatbrīvības atbilstoši 17.gs. izpratnei par cilvēkam piemītošām tiesībām, piemērām 3.2 un 3.3.
Dzimtzemniekiem, kuri juridiski tika pielīdzināti lietai romiešu tiesību izpratnē, protams, tiesības bija ierobežotas. Lakoniski to noteica Kurzemes statūtu 50. paragrāfs: „Pirmās privātās varas tiesības ir kunga varas tiesības par dzimtcilvēku vai zemnieku”. Zemnieks bez kunga un pavēlnieka atļaujas nevarēja ne kādu amatu uzņemties, ne kārtīgo skolu apmeklēt, nerunājot par bēgšanu vai citu pārkāpumu izdarīšanu. Līdz dzimtbūšanas atcelšanai valdīja uzskats, ka visu, ko zemnieks iegūst, viņš iegūst priekš kunga.

15. Tiesu iekārtas raksturojums Kurzemes hercogistē un Zviedru Vidzemē. Tiesība meklēt tiesas aizsardzību. Juristu nozīmes pieaugums tiesvedībā.
• Kurzemes hercogistes tiesa
Kurzemes hercogistē, tāpat kā visās feodālās valstīs, tiesa nebija atdalīta no administrācijas. Tāpēc tiesu sprieda tie paši muižnieciskie valsts un administratīvie orgāni.
Galma tiesa. Tiesu sprieda hercogs ar visiem sešiem virspadomniekiem. Šai tiesai bija trīs nodaļas: civilā, kriminālā un konsistoriālā.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −8,07 €
Materiālu komplekts Nr. 1356769
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Atbildes Latvijas tiesību vēstures pirmajam kontroldarbam”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/582491

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties