1.ĀVTV priekšmets, nozīme, avotu raksturojums.
Raksturojums.Vēstures avoti tiek radīti jebkurā laikā. Ties.vēst avoti ir konkrēti dokumenti, likumi, dažādi darbi, hronikas, kas ataino, atspoguļo vai sniedz ieskatu ties. attīstībā interesējošā laika periodā. Vēstures avoti ir *rakstītie, taču ir arī *nerakstītie (parašas)utt. Tos mēdz iedalīt arī pēc to izcelšanās vecuma (vissenākie, jaunākie utt.), taču pēc T.Zeida iedalījuma: *stāstītajos, *dokumentārajos vēst.avotos. Pie stāstītājiem vēst.avotiem jāpieskaita tādi, kas stāsta par dažādiem notikumiem, hronoloģiski aptverot noteiktu laika periodu. Tās ir dažādas hronikas, tās palīdz izprast dažādu ties. izcelšanos un ievērojami paplašina ziņas par tā laika notikumiem. Šeit var pieminēt dažādas dienasgrāmatas, memuārus, vēstules, mūku darbus klosteros. Taču tiem ir trūkumi, jo tie nav pilnīgi objektīvi, to autori bieži vien apraksta situāciju savā izpratnē pievienojot savas subjektīvās domas. Dokumentārie vēst.avoti ir dažādi līgumi to skaitā politiskie, pāvestu bullas, dažādi akti, likumi, baznīcas grāmatas, amatpersonu tiesību un ienākumu nolikumi, lēņa grāmatas, dažādi lēmumi (tautas sapulču, zemstes‑ katram laikam savi), tiesu spriedumi, dažādu pilsētu statūti, pilsētu hronikas‑ tās, kas rakstītas speciālā uzdevumā. Dažādās ties. nozarēs ir dažādi ties.vēst.avoti. Piem., civilties, par ties. avotiem sauc formas, kurās rodas un iegūst obligātu spēku juridiskās normas. Izšķir 2 tādas pamatformas; likums un paraša. Pie ties.rašanās zināma nozīme ir arī juristu darbībai, kaut gan jurisprudenci nevar uzskatīt par patstāvīgu ties.avotu. …
