Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
7,49
Ietaupījums:
0,97 (13%)
Cena ar atlaidi*:
6,52
Pirkt
Identifikators:420099
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Vēlēšanu principus ierobežo, ne tikai tieši nosakot cenzus, bet ari izvēloties un īstenojot kādu vēlēšanu sistēmu.
Proporcionālās vēlēšanu sistēmas pamatā ir politisko spēku proporcionālas pārstāvības ideja. Politiskā partija (kandidātu saraksts) iegūst deputātu mandātu skaitu, kas ir proporcionāls par šo partiju (sarakstu) nobalsojušo vēlētāju skaitam. Katra deputāta ievēlēšanai parlamentā ir nepieciešams aptuveni vienāds vēlētāju balsu skaits. Proporcionālā vēlēšanu sistēma atšķirībā no mažoritārās vēlēšanu sistēmas garantē arī to politisko spēku iekļūšanu parlamentā, kam ir neliels elektorāta atbalsts. Abas sistēmas iezīmē atšķirību starp vēlēšanu balsošanu un lemjošo balsošanu. Lemjošā balsošana der pie amatpersonu iecelšanas, bet neder parlamenta vēlēšanās, kur notiek delegācija. Mažoritārā sistēma šo aspektu ignorē. Proporcionālajai vēlēšanu sistēmai ir arī vairāki trūkumi, proti, parlaments partejiski sadrumstalojas daudzās grupās un grupiņās un tādējādi kaitē lemt spējīgas valdības izveidošanai.
Mažoritārās vēlēšanu sistēmas būtība ir tā, ka uzvar tas kandidāts vai kandidātu saraksts, kas noteiktajā vēlēšanu apgabalā ieguvis vislielāko balsu skaitu. Šo sistēmu var saukt arī par vairākuma sistēmu, jo visas pārējās balsis, izņemot tikai par uzvarētāju nodotās balsis, netiek ņemtas vēra. Mažoritāro sistēmu var iedalīt absolūtā un relatīvā vairākuma mažoritārajās sistēmās. Atšķirība starp šīm divām sistēmām ir tajā, cik daudz balsu kandidātam jāiegūst, lai gūtu uzvaru. Relatīvā vairākuma sistēmā nepieciešams tikai vairākums, bet ne vairāk par pusi kā absolūtā vairākuma sistēmā (50%+1). Tomēr dažviet var sastapt arī kvalificētā vairākuma mažoritāro sistēmu, kur uzvaras iegūšanai kandidātam nepieciešama vairāk nekā puse balsu, resp., divas trešdaļas vai trīs piektdaļas utt. Piemēram, par partijas "A" kandidātu nobalso 10 000, par "B" - 9500, bet par "C" tikai 3300. Vēlēšanās nobalsojuši 22 800 vēlētāju. Pēc relatīvā vairākuma sistēmas uzvar "A", bet pārējās 12 800 balsis zūd, tas ir, "A" faktiski ir mazākuma pārstāvis. Absolūtā vairākuma sistēma neļauj uzvarēt "A", jo 10 000 ir mazāk nekā puse no visiem vēlētājiem. Mažoritārās sistēmas ietvaros bieži tiek pārkāpts apgabalu vienlīdzīgums, lai mainītu politisko spēku samēru šajos apgabalos. Šāda prakse raksturīga daudzām valstīm, kur nostiprināta mažoritārā vēlēšanu sistēma, un par savu nosaukumu tai jāpateicas 19. gs. ASV Masačūsetsas gubernatoram Džerri, tas ir, džerimenderings. Attiecīgo valstu likumdošanā tāpēc tiek paredzēts noteikts procents, kura robežās ir pieļaujama apgabalu vienlīdzības pārkāpšana.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −10,84 €
Materiālu komplekts Nr. 1127848
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ārvalstu konstitucionālās tiesības”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/420099

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties