Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,35 (14%)
Cena ar atlaidi*:
2,14
Pirkt
Identifikators:394241
Vērtējums:
Publicēts: 29.08.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Izveidot shēmas par ASV, Lielbritānijas un Francijas parlamenta struktūru un tā sadarbību ar valsts galvu un valdību    4
2.  Salīdzināt Vācijas federālās konstitucionālās tiesas un Krievijas federālās konstitucionālās tiesas kompetences    7
3.  Cik reizes viena un tā pati persona var tikt ievēlēta par federālo prezidentu Vācijā?...Kā jūs vērtējat Vācijas federālā prezidenta kompetenci?    9
  Literatūras un elektronisko avotu saraksts    11
Darba fragmentsAizvērt

Prezidents cēlies no latīņu valodas, pats vārds nes sevī līdera, uzņēmēja titulu, Latvijā šis vārds nes sevī priekšsēdētāja titulu. Vācijā, kur valda daudz partijas sistēma Vācijas valsts galva ir valsts prezidents. Sasaucot federatīvo sapulci tiek ievēlēts valsts prezidents uz 5 gadiem, bet nevairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Prezidents atbild par Bundestāga (parlamenta) darbu, kā arī ir tiesīgs to atlaist, divos gadījumos:
1. Neuzticības izteikšana kancleram
2. JA nespēj vienoties par kanclera amata apstiprināšanu
Tomēr var apgalvot, ka prezidenta funkcijas Vācijā ir vairāk reprezentatīvas un gandrīz tiek uzskatīts par morāles paraugu. Ja salīdzinājumā Latvijas valsts prezidents var sasaukt Ministru kabineta sēdes, rosināt parlamenta atlaišanu, tad Vācijas prezidents var tikai skaisti uzstāties, ne velti Vācija divos pēdējos gados no prezidenta amata ir atteikušās divi prezidenti, kam iemesls ir tieši amata pienākuma izpildīšanā. Vienīgā nopietnā funkcija, ko var minēt kā prezidenta pienākums ir likumprojektu pārbaudīšana atbilstību konstitūcijai, bet arī šo iespēju prezidents reti izmanto, jo pastāv Konstitucionālā tiesa. Valsts prezidenta iecelšana ir ļoti politizēta, jo prezidents netiek ievēlēts no tautas balsojuma, bet gan deputātu ievēlēts. Labā puse ir tā, ka vēlēšanās piedalās arī federālās zemes, kur bieži pats parlaments savus deputātus nesūta balsot, bet gan deleģē sabiedrībā pazīstamas personas, kas arī rada vēlēšanās nelielu intrigu, kā rezultātā balsojuma rezultāts var būt mazāk prognozējams. Lai kā arī nebūtu nenoliedzami ir tas fakts, ka par Vācijas prezidentu un dotajā brīdī tas ir Joahims Gauks (vācu: Joachim Gauck; dzimis 1940. gada 24. janvārī) ir politiķis un bijušais mācītājs uz viņa vērsto personību izskan daudz pretrunīgu izteicienu, kas rada sabiedrībā strīdus, ja prezidents savā amatā esot neatbildīs tautas cerībām, un tauta nevarēs uzticēties savam prezidentam, tad ne tikai paši politiķi uzdos jautājumu kam un kādām vajadzībām ir nepieciešams valstī šis amats, bet šis jautājums aktuāls kļūs pašai tautai.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −6,18 €
Materiālu komplekts Nr. 1355712
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ārvalstu konstitucionālās tiesības”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/394241

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties