Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,76 (19%)
Cena ar atlaidi*:
3,23
Pirkt
Identifikators:744859
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.07.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

3.Kas ir Sokrats?

Sokrats (469.-399.p.m.ē) bija Atēnu filozofs. Kā senie vēstures avoti vēsta, viņa tēvs bijis akmeņkalis vai tēlnieks, bet māte- vecmāte. Tā kā viņi nepiederēja pie bagātākās tautas šķiras,viņi nespēja atļauties dēlam nodrošināt mācības pie skolotājiem. Bet tas nebija šķērslis Sokratam, pēc dabas ļoti zinātkāram bērnam, censties izprast lietu būtību un izskaidrotu dzīvi no cita skatu punkta, kā attīstīt māku izzināt sevi un nepieciešamās atziņas gūt sevī. Tātad liela nozīme bijusi pašmācībai.
Par visu vairāk viņu interesēja morāles jautājumi, viņš savu mācību neizplatīja, to pierakstīdams, bet gan sarunājoties ar cilvēkiem, tā Sokrats centās meklēt patiesību uz sev uzdotajiem jautājumiem – par tikumību, gudrību, cilvēka dzīves pamatprincipiem utt. Spilgta bija viņa pārliecība, ka vienīgais ceļš uz pareizu, tikumīgu un laimīgu dzīvi ir pareizas, uz saprātu balstītas zināšanas, ks vislabāk apgūstamaas mutvārdu sarunā starp skolotāju un skolnieku. [3] Savā pārliecībā viņš bija nelokāms un demokrātiksi noskaņots, tomēr būtībā ļoti pieticīgs un godprātīgs. Neskatoties uz to, ka Sokrata pieņemtie ētiskie principi politiskajai varai nešķita pieņemami, viņš tomēr pastāvēja par taisnību.
Sokrats devis vairāku jēdzienu skaidrojumu :
1) „ (..) vienam cilvēkam miesa no dzimšanas ir spēcīgāka nekā otram, tāpat arī dvēsele vienam no dabas ir izturīgāka pret briesmām nekā citam. Tā gadās vērot, cilvēki, kas audzināti vienu un to pašu likumu un tikumu garā, drosmes ziņā savā starpā stipri atšķiras.”
2) „Cilvēkā, lai kādas būtu viņa dotības, var attīstīt drošsirdību ar pamācīšanu un vingrināšanos.”
3) „Sokrats nešķīra gudrību no tikumības. Cilvēku, kurš zinādams, kas ir labs un cildens, atbilstoši rīkojas un, saprazdams, kas ir nekrietns, no nekrietnuma vairās, viņš dēvējapar gudru un tikumīgu.”[1;114.] Sokrats atzina, ka tieši saprāts ir tas, kas atšķir cilvēku no dzīvnieka, paceļ viņu pāri visām dzīvajām būtnēm. Taču atšķirībā no visaptverošās, izsmeļošās dievišķās gudrības cilvēks nevar būt gudrs, zinošs visos jautājumos. [2]
4) „Arī taisnīgums un ikviena cita laba īpašība, pēc Sokrata atzinuma, esot gudrība.”
5) Ārprāts, pēc Sokrata domām, esot pretstats gudrībai, bet nezināšanu viņš nepieskaitīja pie ārprāta.”

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Antīkā, viduslaiku un humānistu filosofija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/744859

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties