Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,49
Ietaupījums:
0,77 (14%)
Cena ar atlaidi*:
4,72
Pirkt
Identifikators:980838
Vērtējums:
Publicēts: 22.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

No Annas Brigaderes teksta 286 skaidrotajām vienībām fonētisko un vārddarināšanas variantu ir tikai 34, apmēram desmitā daļa. Skaņu sastāva atšķirības ir vārdos pusčūks, smeils, lāčīgs, lokturis, ļenkans, činkslis, arī iebēdza; ar kādu piespraustu vai atmestu līdzskani vai skaņu kopu atšķiras: kāpes, šķirstin, kribināt, gušņas, sāņš, sālīms; ar citādu galotni atšķiras: pusčūks, gušņas, aizmuguris, nezinus, skropsti, ragus, aizsargu logs, bezdibenā; ar citādu piedēkli vai priedēkli atšķiras: vāļoties, atvērtne, lēvari, zvanis, lēviņš, ragus, irbals, lielišķs, ķēpot, sīpolnīca, izmežģēt, dabonot.
No 93 apvidvārdiem 36 pazīstami arī citos novados: jaunkults, lēcājs, apsitināt, toņāties, aizkurkt, roga, eršināt, mulda, ierotīt, vāķētājs, pigarica, kreceklis, merga, lize, nošķis, sēsts, muncis, pūtelis, ieklikstē, šķirināt, leķe, pretistaba. Starp tiem arī vārdi ar īpatnējām nozīmēm: garša – gaume, piens – biezpiens, lēkties – atsisties kādā, būt līdzīgam, lūzums – liels daudzums, uzmost – izzināt, cieņa – cienasts. Zemgales un Kurzemes areālā pazīstami apvidvārdi: tītināt, kārnēt, plada, pasmarke, dziedrs, pārtieši, paugas, klerot, indeve, lanka. Anna Brigaderes novadam raksturīgi vārdi polīši, pārkrūtis, kā arī no Kurzemes formām atšķirīgās pavāls, pāpierē. Samērā plašs slānis – 20 vārdi un formas – pazīstams tikai no Annas Brigaderes darba. Pagaidām ir grūti nošķirt, kas šai slānī ir šaurā areālā – Tērvetē un tās apkārtnē – lietotie apvidvārdi, kas – Annas Brigaderes jaundarinājumi, attīstot tālāk novada valodas tradīciju, radot jaunas vārdformas un nozīmes, lai piedotu tekstam īpatnēju zemgalisku skanējumu.
Teksta skaidrotie vārdi rāda arī zemgaļu sakarus ar citām baltu ciltīm un radniecīgo tautu – lietuviešiem: seni kuršu vārdi varētu būt dziedrs, lanka, indeve, no lietuviešu valodas ienācis vārds ģelzis.
Daudzie Annas Brigaderes “zemgalismi” laikam norāda uz kādu šodien vēl mazpētītu novadu – zemgalisko izlokšņu īpatnējiem vārdiem un nozīmēm. Tāpēc, kā jau teikts, grūti šobrīd norobežot, kuri no vārdiem tusls, atsvītroties, ausināt, raudze, plegznaini plats, tūteniski, stāvmūru, iepakškāt, grūšļa, skrinkšķēt, plēvaiņi, milnēt, skaldarēt, skalderēt un vārdu nozīmēm atspirināties – atsperties, atkāru – atdalīti, atkaru, patvaldone – valdonīga govs, lietus birga – lietus lāses, šaltis, kā aulis – ļoti liels – ir Annas Brigaderes jaunvārdi, kuri atvedināmi uz autores dzimto izloksni.
Skaidroti 110 aizgūtie vārdi un jēdzieni. Viduslejasvācu un lejasvācu slāni pārstāv 14 vārdi: tīne, līkops, nierains, perve, sķēriņš, skotele, izvitēt, tulēt, šķūtēt, te arī varianti bezmērs, strelles, ļovenes, skrīnis un Kurzemē un Zemgalē sastopamais vārds spīzmane. Jaunākais vācu aizguvumu slānis – 22 vārdi: dreijāt, trumpas, mantelis, slīperi, klabarjakts, plore, skunstnieks, rondele, salube, veļbomis, unsvats, foreiters, piķieris, loze, starp tiem varianti bokštierēt, prēlene, porcelis, ordnunga, luminācija. Tikai A. Brigaderes darbā sastopams vārds pārmaktēties. Par tuvumu sava laika lielākajam kultūras centram Jelgavai liecina ar vācu valodas starpniecību aizgūtie franču – kontese, polonēze – un latīņu valodas vārdi – sināts, superdents, prīmus, pŗima, izops. Ebreju iedzīvotāju īpatsvaru pagājušā gadsimta Zemgalē rāda ar ebreju kultūru saistītie: iņģelis, šabas, košergaļa. Likas, senās Kurzemes hercogu galvaspilsētas tuvums sekmējis arī dziļāku kristīgās kultūras iegulsnējumu zemgaliešu domāšanā.
Salīdzinoši mazāk ir aizguvumu no krievu un poļu valodas – 7 vārdi: kukņa, klubaks, bodrs, kupčis, ķeša, birkavs, mužiks.
Vēstures kolorītu jūtam vārdkopās ložu laiks, iet krievos. Skaidroti arī retāk lietojami vārdi un mazāk pazīstami jēdzieni atvizet, pāršķiebt, bucītis, mesli, vērkulis, mājas kopa, olekts, kārta, sētuve, spranckrīts, sieks, suseklis, ģilstoks, nītis, paminas, plēsumu plēst, linauts, vaļenieki.

A



atvizēt – sākt vizēt, spīdēt.
atsvītroties – atstāt svītru (uz virsmas). Iespējams, A, Brigaderes jaunvārds.
apsitināt – apvidvārds, aptīt, aptīstīt.
aizsargu logs – izlokšņu forma, priekšlogs, otrs logs, ko ziemā ieliek siltuma saglabāšanai.
ausināt – neskaidras nozīmes vārds, iespējams, A. Brigaderes jaunvārds, laikam – mudināt klausīties.
aizkurkt – apvidvārds, skaļi kurkstot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis); pieburt kādu ļaunumu.
attrumpot – atspēlēties, piemēram, kaitinātājam.
aube – mice, plānas drānas cepurīte, ko valkāja precētas sievietes. No vācu Haube (ar līdzīgu nozīmi).
ārlietas – ārpusmājas notikumi.
Apsalons – Absaloms, bībeles personāžs, viens no ķēniņa Dāvida dēliem. Cīņā par troni Absaloma vadīto dumpinieku karaspēku sakāva. Bēgošais Absaloms paauļoja zem ozola, viņa mati sapinās ozola zaros; tādējādi pretinieki viņu panāca un nogalināja.
Ābrams – Ābrāms, Zāra – Sāra, Hagare – Hagāra, Ismaels – Ismaēls, Jēkabs, Ezavs – Ēzavs, Īzaks – Īzāks, Jāzeps, Mozus – bībeles personāži.
atspirināties – atspīrināties, apvidvārds, atsperties.
atmata – neapstrādāta aramzeme.
alpakā kleita – alpaka, īpaša auduma kleita.
atkāru – atkaru, atliekts, atliecies atpakaļ. Īpatnējs lietojums.
aizmuguris – izlokšņu forma, no mugurpuses.
atvērtne – Zemgales izlokšņu forma, (durvju) atvērums.
aulis – kā aulis, salīdzinājumā mute kā aulis – ļoti liela mute. Īpatnējs salīdzinājuma lietojums istabas kā auļi – ļoti lielas istabas.
B
alps – alpa, apvidvārds, elpas vilciens, atelšanās; arī reize, brīdis.


bucītis – tāpat kā buciņš, pamazināmā forma no buks – āzis, arī stirnu buks.
bokštierēt – izlokšņu forma, boksterēt, lasīt, nosaucot katru burtu un zilbi. No vācu buchstabieren – burtot.
baldahīns – pie četriem balstiem piestiprināts grezna auduma jumts, ko lieto svinīgās ceremonijās, svinīgajos gājienos.
bezmērs – bezmēns, rokas svari. No viduslejasvācu bes(e)mer.
bodrs /buodrs/ - neskaidras nozīmes vārds. Iespējams, aizguvums no krievu бодр ar nozīmi modrs, možs.
bezdibenā – izlokšņu forma, bezdibenī.
/biezais/ piens – apvidvārds, biezpiens.
birkavs – sena svara vienība, apmēram 160 kg. No senkrievu бьрковъ.

birga – apvidvārds. Īpatnējs lietojums vārdkopā lietu birga – lietus lāses, lietus šaltis.

Redakcijas piezīmeAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Annas Brigaderes vārdnīca”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/980838

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties