Aleksandra Čaka poēma "Mūžības skartie"

Poēma “Mūžības skartie” izceļas ar savu “visaptverošo” atmosfēru un “gramātiski pareizi” radīto noskaņojumu – skumju pilna un traģiska poēma par latviešu tautas grūtiem laikiem. A.Čaks ar savām neierastajām un neparastajām metaforām, epitetiem un salīdzinājumiem ierauj lasītāju notikumu virpulī un liek just līdzi strēlnieku pārdzīvojumiem. Mēs “dzīvojam strēlnieku ādā”, kad lasām šo poēmu, mēs jūtam viņu latviešu tautas augstākās, tikumiskās un garīgās vērtības. Šai poēmai piemīt visas cilvēkam raksturīgās sajūtas, milzīga emociju gamma un visaptveroša mīlestība pret tēvzemi. “Viņa radītie strēlnieku tēli izbriduši smagus un tālus ceļus, bet dzejnieks tos pacēlis leģendas augstumos.” Ši darba nokrāsas liek tavai sirdij apstāties, jo tava dvēsele ir “pārplūdināta” ar visām emocijām un notikumiem, kuri ir tik tuvi mūsu sirdīm. Tā ir mūsu vēsture un neatņemama daļa no mūsu dvēseles, jo visi mēs esam latvieši. Mūs vieno viena tauta, un strēlnieki parādīja, cik svarīgi ir turēties kopā un nepalaist savu sapni garām. Mūsu tautas liktenis ir mūsu rokās un “ciņā iet ir brīvu vīru daļa”:…