Darbs ir katra cilvēka dzīves sastāvdaļa – noteiktajā dzīves posmā tas dod iespēju ne tikai iegūt līdzekļus, kas nepieciešami vajadzību nodrošināšanai, bet arī realizēties kā personībai. No valsts perspektīvas skatoties, nodarbināti iedzīvotāji papildina valsts budžetu ar nodokļiem, tiek veicināta valsts ekonomiskā attīstība, celts kopējais iedzīvotāju labklājības līmenis.
Taču dažādu apstākļu sakritības gadījumā cilvēki mēdz apzināti izvēlēties nestrādāt. Argumentētajā esejā darba autore apskata situāciju Latvijā, kad, iespējams, zemo algu dēļ, mazkvalificētie darbinieki var nosliekties par labu bezdarbam, jo starpība starp minimālajām algām, ko viņiem potenciāli būtu iespēja nopelnīt, un pabalstiem, ko ģimene varētu saņemt, nestrādājot, ir neliela. Līdz ar to, iespējams, daļa cilvēku strādātspējīgā vecumā izvēlas vieglāko ceļu – saņemt Garantēto minimālo ienākumu (turpmāk – GMI) pabalstu, mājokļa pabalstu, kā arī citus papildus pabalstus, ko piedāvā pašvaldības.
…