Viljama Šekspīra luga "Makbets"

Makbets arī pats pielieto manipulēšanu un apelēšanu pie sirdsapziņas par vīrišķību slepkavām, kam pavēl nogalināt, mācoties to no savas sievas.
Attiecības savā starpā raksturo Makbeta citāts: “Un vajadzēja tieši tagad mirt, kad nav man laika tādu vēsti saņemt! ” (Šekspīrs 1981,139) Tas izskanēja mirklī, kad Lēdija Makbeta nomira un viņam draudēja cīņa. Lēdija Makbeta nav stereotipizēta sieviete ne lugas rašanās gadsimtā, ne arī mūsdienās. Viņa ir ļoti mērķtiecīga un ir gatava iet pāri līķiem, lai dabūtu savu, tomēr panākusi savu mērķi, nejutās apmierināta. Un Makbets ir ļoti godkārīgs. Attiecības starp pāriem ir ļoti vēsas, pilnīgi atsvešinātas un brīžiem šķiet, ka viens otram traucējošas. Manuprāt, Makbets un Lēdija Makbeta bija radīti viens otram un saskanīgs pāris tajā ziņā, lai veiktu šos noziegumus. Viens otru iedrošinot uz šīm sazvērestībām. Kā arī apsveicami, ka viņi viens otru nenodeva, un centās saviem spēkiem piepildīt kopējo mērķi. Tomēr viņu pārī nevaldīja ne kripatiņa mīlestības.
Šī luga bija baudāma raitās valodas , nepārtraukto notikumu un spraigās attīstības dēļ. Man ļoti patika arī Lēdijas Makbetas ne stereotipizētais tēls, kas atšķīrās. Pēc šīs lugas izlasīju arī Viljama Šekspīra lugu “Romeo un Džuljeta,” kas man patika skaisto vārdu un atziņas graudu dēļ. Droši varu teikt, ka labprāt lasītu vēl kādu Šekspīra darbu.
…