Viktora Igo darba "Parīzes Dievmātes katedrāle" analīze

Kā romānā atspoguļotas viduslaiku varas struktūras?
Jau romāna sākumā jūtama V.Igo ironiskā attieksme pret kardinālu un viņa pavadoņiem, pret rektoru, kuratoru, ekonomu, kur no skolnieku un tautas vidus atskan nievājošas piezīmes, gaidot mistērijas(izrādes) sākumu par godu flāmu sūtņiem un Flandrijas Margaritai.
Par kardinālu: “Starp citu, kardināls bija labsirdīgs cilvēks. Viņš dzīvoja kardināla jautro dzīvi, labprāt mēdza iedzert karaļa iemīļoto vīnu Šaljo, sniedz žēlastības dāvanas jaunām meičām labāk nekā vecām sieviņām..”. Viduslaiku tiesneši parādīti kā nežēlīgi un liekulīgi, kuri domā tikai par savu labumu un vienaldzīgi piespriež visnežēlīgākos sodus par pārkāpumiem, kuri pat nemaz nav notikuši. Piemēram, Šatlē jaunākais tiesnesis Florians Barbedjens, pats būdams kurls, nespēj ieklausīties apsūdzētā teiktajā, pats iedomājas atbildes un piespriež bargu sodu. Tiesājot Kvazimodo, situācija patiesi absurda, jo abi ir kurli, kas gan izsauc apkārtējo smieklus, bet tiesnesim vēl lielākas dusmas. (kādai jaunai sievietei jāmaksā naudas sods, ja uzkārtas kaklā divas pātaru krelles, jo tas ir par dārgu). Viņš cenšas iedzīt bailes apsūdzētajam un ātri piespriest sodu: “Dažās minūtēs spriedums bija gatavs! Tās saturs bija īss un vienkāršs... Viss šajās tiesībās bija skaidrs, ātri izpildāms un nepārprotams. Toreiz (15.g.) devās tieši uz pašu mērķi un tūdaļ ik taciņas galā bez brikšņiem un ceļa pagriezieniem redzēja moku ratu, kauna stabu un karātavas”.
Sodīti tika cilvēki par it kā burvestībām un maģiju. …