Vides zinātne un pārvaldība: nepieciešamība un paradigma

Rudens lietus lēni mērcē pinus sylvestris skujas un, notecējis gar resnajiem stumbriem, iesūcas sphagnum wulfianum biezajos kamolos. Kokam piespiedusies, uzmanīgi kažoku tīra sciurus vulgaris, līgani aizlaižas wyctea scandiaca, pār zaru un lapu kritalām nozib lacerta agilis, zemes alā iečirkstas sorex araneus. Krēslā aizslīd homo sapiens stāvs un kaut kur ātri aizšaujas lepus europaeus. Miers ar visiem.Lūk - ainiņa, kas apraksta parastu meža ekosistēmu, nepieminot vēl pārsimts sugas, kas to veido. Absolūti reāli un iespējami, izņemot vienu sugu, kas īsti neiekļaujas mierā ar visiem. Suga, kas nav ne baltā, ne pelēkā, ne meža un arī par saprātīgo to nevar īsti nosaukt, ja būtu jāpielīdzina visām citām. Tā ir NESAPRĀTĪGĀ SUGA - homo sapiens…