Vēstule Pēram Gintam

Bija karsta vasaras diena, svelme- nepanesama. Es domāju par Tevi. Vai patiešām Tevī tikai dzimst meli? Vai, Pēr Gint, Tev nav nekādu ilgu pēc patiesības?
Es Tev rakstu šo vēstuli ar zilu tinti, kas iedveš man cerību, cerību par Tavu labošanos. Es vēlos noskaidrot, kas Tu esi, kādēļ neesi patiess. Pēr, novelc un sadedzini savas ērtās maskas! Atklāj sevī to labo, kas mīt dziļi Tavā dvēselē... Es zinu, Tu vari būt kā dzidrs avota ūdens, ja vien pārausi saikni ar ļaunajiem gariem, kas Tevi apsēduši. Neesi egoisma un gļēvuma vergs!…