Veselības aprūpes organizācijas tiesiskās problēmas un politika

Tomēr kļūdīšanās iespēju samazināt var: ja šaubies - konsultējies, atkārto izmeklēšanu, izvirzi vismaz trīs hipotēzes, meklē informāciju, fiksē domu un tās pamatojumu medicīniskajā dokumentācijā -tas maina attieksmi, apskaties pirmā ārsta diagnozi, nebalsties uz vienu izmeklējumu, runā ar pacientu un viņa piederīgajiem. Nav ārsta, kurš kļūdītos apzināti. Katram jāmeklē sava sistēma, kā no tā izvairīties. Savas kļūdas ārstam jālabo pašam. Varbūt pacients noklusē, ka nepanes kādas zāles, vai pat to nemaz nezin. Tā būs kļūda? Pacienta acīs - jā. Vēl viens iespējamais kļūdu rašanās iemesls ir tas, ka ne vienmēr izdodas izrunāties ar pacientu. Kļūdas mēdz rasties saskarsmē ar pacientiem dzērumā. Kad skurbums pārgājis, pacients sevi sāk apzināties un sūdzēties. Tad var atklāties iepriekš nepamanītais. Kļūdu novēršanas mehānisms gandrīz pilnībā iestrādāts veselības aprūpi reglamentējošajos normatīvajos aktos. Te es domāju ārstniecības personu sertifikāciju un iestāžu atbilstības novērtēšanu. Protams, ja vien tās nav formālas un aparatūra nav tikai uz papīra vai arī novērtēšanas dienās netiek pārnesta no viena kabineta uz otru. Ja speciālistu nodrošinājums veselības aprūpes iestādēs atbildīs struktūrplānā minētajam, tas būs viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai nepieļautu kļūdas.…