Totaritārie režīmi Eiropā

Sākot rakstīt ir, noteikti, jāuzzina, kas vispār ir totalitārie režīmi? Totalitārais režīms – politisks režīms, kam raksturīga valsts varas tieksme visaptveroši (totāli) noteikt un kontrolēt sabiedrības politisko, saimniecisko un garīgo dzīvi, vienas partijas un tās līdera diktatūra, politiskais terors. Lūk, kas Eiropā valdīja 20. – 30. gados. Pirmais pasaules karš beidzies tā teikt tikai nosacīti, jo sekas ir neaprakstāmas: ekonomiskā krīze, viss bija sagrauts un izpostīts, cilvēki noguruši (tātad viegli izmantojami savtīgiem nolūkiem), nav ne pārtikas ne citu nepieciešamo sadzīves lietu. Pēc šī sarežģītā perioda, kura laikā notika arī būtiskas pārmaiņas daudzu Eiropas valstu politiskajā iekārtā, tas ir 20. gadu sākumā jaunās valstis lika lielas cerības uz demokrātiju, bet jau 30. gadu sākumā daudzās valstīs sāka to ierobežot un pat likvidēt.
Radās jauni ideoloģiski virzieni: komunisms, fašisms un nacisms. Komunisms – politiska ideoloģija un sabiedrības iekārta, kurā bezšķiru sabiedrības izveides vārdā tiek īstenota vienas partijas diktatūra. Komunisms valdīja Krievijā, Padomju Sociālistiskajā Republikas Savienībā (PSRS), tā bija Vladimira Ļeņina komunistiskās partijas diktatūra. V. Ļeņina vadībā faktiski tika atjaunota bijusī Krievijas impērija, apspiesta tās tautu cīņa par neatkarību. 1918. gada 5. un 6. janvāra politisko spēku savstarpējā cīņa un nesamierināmība pavēra ceļu uz pilsoņu karu.
…