Pasaulē visapkārt ir sastopamas dažādas sugas un biotopi. Tikai parasti, cilvēkiem izdzirdot šos jēdzienus, īsti nav sapratne, ko katrs no tiem nozīmē. Biotopi ir ļoti dažādi, tādēļ tos iedala lielākās un mazākās vienībās. Piemēram, mežus iedala sausieņu, slapjaiņu un purvaiņu mežos, sausieņu mežus tālāk var iedalīt silos, mētrājos, lānos un citos meža tipos. Purvus iedala augstajos, zemajos un pārejas purvos. Protams, ir tādas sugas un biotopi, kuras ir izzūdošas, apdraudētas vai reti sastopamas, tāpēc priekš tām tiek izveidoti īpaši aizsargājamo sugu un biotopu saraksti. Latvijā īpaši aizsargājamo sugu un biotopu sarakstos iekļautas 723 augu un dzīvnieku sugas un 93 biotopi. Šo sugu un biotopu sarakstus ir apstiprinājis Ministru kabinets. Biotopus parasti klasificē pēc tajos sastopamajiem augiem, jo augi veido mikroklimatu un augsni, un, protams, augi kalpo arī kā barība dzīvniekiem. Cik tālu var klasificēt biotopus? Atbilde ir ļoti vienkārša - jebkura platība, kura ir piemērota kādu konkrētu augu, dzīvnieku vai sēņu sugu pastāvēšanai, piemēram, koka dobums vai spraugu starp diviem akmeņiem upē vai ezerā, var būt vieta, kur aug un pastāv kāda suga, bet tik sīkas vienības parasti tiek sauktas par mikrobiotopiem. Lai pastāvētu sugas ir nepieciešami trīs bioloģiskās daudzveidības līmeņi. Parasti bioloģisko daudzveidību definē kā dzīvo organismu un ekoloģisko kompleksu daudzveidību trīs līmeņos: 1) sugas ietvaros, 2) starp sugām, 3) ekosistēmā, starp sugu grupām. …
