Lai personu varētu sodīt, obligāti ir jānoskaidro personas vaina noziedzīgajā nodarījumā. Vissmagāko sodu ir pelnījušas personas, kuras izdarot noziedzīgu nodarījumu ir vēlējušās, lai iestātos sekas, tas ir veikušas noziedzīgu nodarījumu ar nodomu, tomēr arī nevērība un pašpaļāvība ir jāsoda, lai cilvēki nepaļautos uz to, ka gan jau viss būs labi un nekas nenotiks. Nevērības un pašpaļāvības gadījumā sodam nav jābūt tik smagam kā nodarījumā ar nodomu, taču tam ir jāliek saprast personai, ka viņa ir kļūdījusies.
Subjektīvā puse ir ļoti būtiska noziedzīga nodarījuma atklāšanā un soda piemērošanā, tieši tāpēc noziedzīga nodarījuma sastāvu nevar atzīt par pilnīgu un personu nevar sodīt, ja nav noskaidrota subjektīvā puse. Var secināt, ka ir ļoti grūti pierādīt vainu un noteikt tās formu, jo ir svarīga cilvēka psiholoģiskā attieksme. Viss, kas ir saistīts ar cilvēka domāšanu un apziņu ir sarežģīts, tāpēc, lai spētu noteikt subjektīvo pusi tai ir jāpieiet no psiholoģijas viedokļa, ir jācenšas saprast apsūdzētās personas domāšana, mērķi un tas, ko persona vēlējās sasniegt ar savu darbību vai bezdarbību.
Daudzi tiesību zinātnes pētnieki uzskata, ka var pastāvēt atbildība bez vainas, tomēr, manuprāt, tā nevar būt. Es uzskatu, ja persona ir izdarījusi prettiesisku darbību, tad ir jābūt vainai un tikai pēc vainas noteikšanas iestājas atbildība par nodarījumu. Arī ja nodarījums ir izdarīts nejauši, persona ir vainīga, ka neparedzēja, ka tā var notikt un neko nedarīja, lai novērstu seku iestāšanos. Cilvēkam jābūt atbildīgam par savu rīcību jebkurā gadījumā, jo no tā ir atkarīga gan paša drošība, gan apkārtējās sabiedrības drošība.
…
