Pankroks ir rokmūzikas žanrs un kustība, kura radās 1970. gadu vidū. 1960. gados un 70. gadu sākumā parādījās dažādu protopanku mūzikas paveidi, savukārt pankroks attīstījās tikai starp 1974. un1976. gadu Amerikas Savienotajās Valstīs, Apvienotajā Karalistē un Austrālijā, kad grupas, piemēram, kā "Ramones", "Sex Pistols" un "The Clash", tika atpazītas kā jaunās mūzikas kustības priekšgājēji. Līdz1977. gadam pankroks bija jau plaši izplatījies pa visu pasauli. Pankroks bieži vien satur necenzētu tekstu, bieži vien ar politisku pieskaņu. Panki nebūt nevēlas būt tādi kā citi, tāpēc atšķirās ar savu apģērbu, attieksmi. Daudzi jauc pankroku ar pop-punk (dažas pop punk grupas - Green day, Blink182).
Taču svarīgākais bez melodijas, tempa un ritma, iespējams, ir dziesmu vārdi, to galvenā doma un ideja, ko dziesmas izpildītājs vēlas pavēstīt auditorijai. Tā ir identiska panku dzīves stilam- bezrūpīga, patiesa un bez aizspriedumiem. Panki savās dziesmās runā par to pašu, par ko uz ielas, skolā, darbā un jebkur citur, jo neuzskata, ka dziesmām jābūt savādākām nekā viņu dzīve. Tām nav jābūt sentimentālām, banālām, romantiskām. Arī dziesmas vārdiem ir jāatspoguļo panku dzīve. Nereti pank-roka dziesmas tiek cenzētas ar pī pī pī, jo tās satur daudz necenzētu vārdu un teikumu. Tas ir ne tikai tāpēc, ka panks būtu rupjš vai kā savādāk, bet gan tāpēc, ka viņš nekaunas atzīt visu tā, kā tas ir un saukt lietas īstajos vārdos. Viņš taču pārstāv tādu kultūru, kura ir bez jebkādiem aizspriedumiem un uztraukumiem, ko par viņu var padomāt kāds cits no malas! …
