Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,30 (12%)
Cena ar atlaidi*:
2,19
Pirkt
Identifikators:327752
Vērtējums:
Publicēts: 12.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Demokrātija ir valsts pārvaldes forma, kurā vara pieder tautai. Tulkojumā no sengrieķu valodas vārds „demokrātija” nozīmē „tautas vara”. Demokrātijas pirmsākumi meklējami Senajā Grieķijā, Atēnās 500 gadus p.m.ē.
Atēnu demokrātija ir pamats mūsdienu demokrātijai, kur par galveno tiek uzskatīta vienlīdzība un brīvība.. Demokrātija radās, tad, kad bagāto pārticība bija beigusies, bet nabagie kļuva vēl nabadzīgāki. Vajadzēja visu sakārtot, tāpēc sāka ierosināt un veidot dažādus likumus. Atēnām tas izdevās pat ļoti veiksmīgi. Citas Grieķijas pilsētas centās sekot līdzi Atēnu izvirzītajai paraugam, bet neviena to nespēja pārspēt. Šajā vietā bija tiešā demokrātija, kuru mēdz dēvēt arī par ''tīro demokrātiju'', kuras divas galvenās iezīmes ir tautas sapulce un tas, ka parasts cilvēks arī varēja pārvaldīt valsts iestādes un tiesu. Vīriešiem, kas bija vecāki par 18 gadiem, bija tiesības piedalīties tautas sapulcē, kurā noteica pilsētvalsts likumus un izdevumus. Piedalīties nevarēja sievietes, vergi un cilvēki, kas nebija dzimuši tieši šeit. Šiem cilvēkiem netika dota arī pilsonība. Sanāca tā, ka no 250 000 cilvēkiem, kas dzīvoja Atēnās, pilsonība bija tikai 30 000 cilvēkiem, bet tikai 5000 no tiem bija ļauts regulāri piedalīties sapulcēs. Parasti ievēlēja tikai ģenerāļus un arī ierēdņus.
Atēnās bija trīs ļoti nozīmīgi politiski veidojumi, kuros pilsoņiem tikai dota vislielākā vara-tautas sapulce, piecsimtu padome un tiesa. Tautas sapulcei bija dotas tiesības pasludināt karu, dot pilsonību, ievēlēt amatpersonas, izdot likumus un lemt par politiskajiem noziedzniekiem. Vēlāk gan likumu izdošana un politisko noziedznieku sodīšana tika dota tiesai. Sapulces sastāvēja no runām un balsošanas. Tajās nebija politisko partiju, vadības un opozīcijas. Sanāksmes notika katru mēnesi, tas ir 10 reizes gadā, tāpēc ka tā laika Helēniskajā kalendārā bija 10 mēneši. Sapulcēs balsošana notika, iemetot akmeni urnā vai paceļot roku. Varēja arī norisināties ārkārtas sapulces.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,16 €
Materiālu komplekts Nr. 1142327
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Senās Grieķijas un mūsdienu Latvijas demokrātijas salīdzinājums”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/327752

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties