Dienā, kad esam nomodā, mūsu darbības loģiski izriet viena no otras. Bet miega ainās iedzīvojas visneloģiskākās, dīvainākās domas un darbi. Bet kad mēs guļam, šī dažreiz neloģiskā darbība mums pat nerada izbrīnu ar savu muļķību. Sapņiem neeksistē nekādi loģikas likumi, mirušie augšāmceļas, veci pārvēršas jaunos, ilgas kļūst patiesība.
Miega sākumā cilvēka priekšā norisinās dažādi redzes tēli, kā kinematogrāfā vai teātrī, jo dziļāk grimstam miegā, jo aktīvāk mūsu zemapziņa piedalās sapnī. Tā vairs nav izrāde, bet īsti piedzīvojumi ar visneticamāko un fantastiskāko saturu. Miegā mēs skaidri redzam tālus priekšmetus, skaidri dzirdam balsis un varam just smaržas. Sapņa saturs var būt ar visdažādākās nokrāsas garastāvokli: vieni sapņi skaisti, asprātīgi, priecīgi; citi drūmi, miglaini un izplūduši kā ēnas. Par sapņiem ļoti interesējas mākslas ļaudis. Dažos sapņos mēs paliekam pavisam vienaldzīgi, citos pārdzīvojam visasākās jūtas; raudam, baidāmies, ienīstam, priecājamies. Taču daži sapņi ir tik gleznaini un skaisti, ka tos nav iespējams atstāstīt Ja spriest pēc izplatītām pārrunām, tad var nonākt pie slēdziena, ka visbiežāk sapņi ir patīkami.…
