Salu bioģeogrāfijas principi un to piemērošana dabas aizsardzībā

Sala ir definēta kā zeme ar ūdens barjeru, kam ir samazināta pieejamība un saikne ar kontinentu, barjera arī aizsargā salu biotu no dažādas kontinentālās ietekmes, tādām kā plēsonības, konkurences un slimības. Ar salu netieši saprot arī teritoriju, kas izolēta no pārējās sauszemes, ierobežota tās saikne ar pārējo kontinentu.
Salu bioģeogrāfijas teorija vienkārši izskaidro, kāpēc sugu daudzveidība variē atkarībā no salas izolētības, lieluma, krastu izrobotības, vecuma, augstuma virs jūras līmeņa un salas tipa. Tas, savukārt, nosaka mazāku iespējamo resursu pieejamību, mazāku biotopu dažādību, stiprāku konkurenci gan iekšsugu, gan starpsugu līmenī. Bioloģiskā daudzveidība cieši atkarīga no salas lieluma gan lokālā, gan globālā līmenī. Jo lielāka sala, jo vairāk sugu. Tas izskaidrojams ar to, ka lielākā salā ir vairāk barības vielu rezerves, mazāka konkurence līdz ar to izmiršana ir mazāka un migrējot to vieglāk pamanīt kā mazāku salu. Svarīgs faktors ir arī salas attālums no kontinenta. Tuvākās salās sugu skaits būs lielāks, jo tur lielāka imigrācija nekā tālāk esošām salām.
…