Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,85 (19%)
Cena ar atlaidi*:
3,64
Pirkt
Identifikators:332509
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Šajā esejā es gribu aplūkot jautājuma par to, kāda loma ir opozīcijai un partiju sistēmai demokrātijas sabrukumā. Ļoti bieži tie cilvēki, kas atrodas pie varas pēc demokrātijas sabrukuma, runā par revolūcijām, par to ka viņi ar revolūciju palīdzību spēja atgūt varu un valstī uzstādīt normālu politisku iekārtu, kas īsteno tādu politiku, kura ir vērsta uz sabiedrības labklājību. Tomēr tā bieži arī nenotiek, par revolūcijām var uzskatīt jebko, tomēr revolūcijās valsts apvērsumu īsteno pati sabiedrība un revolūcijas laikā var pat nonākt līdz pilsoņu karam. Savukārt, biežāk, tā saucamas revolūcijas notiek, vai kā militārie apvērsumi, vai vispār ka nevardarbīgie apvērsumi un kaut kāda sociālā slāņa palīdzību. Tādus apvērsumus ir neiespējamu uzskatīt par revolūcijām. Eiropā par revolūciju var uzskatīt režīma maiņu Vācijā, jo pēc demokrātijas sabrukuma sabiedrība un tās vērtības tika transformēti tā, lai tas varētu iekļauties nacisma ideoloģijā un līdz ar to tādās pārmaiņas var uzskatīt par revolucionāram pārmaiņām.
Pirms ķerties klāt tieši opozīcijas un partiju sistēmas lomai, vajadzētu aplūkot tādu svarīgu jautājumu par, no kā tad tieši ir atkarīga demokrātija un tieši demokrātijas pastāvēšana valstī. Pati galvenais ir tas, ka demokrātija ir atkarīga no valsts pilsoņiem. Valsts pilsoņi ir cilvēki, kas kontrolē gan parlamentu, gan valdību, gan liekumus. Kādā veida tas notiek? Kas attiecās uz parlamentu un valdību, tad tas notiek tādā veidā, ka, pirmkārt, pilsoņi, ievēlē to parlamentu, no kura tiek sastādīta valdība, līdz ar to tas nozīme ka pilsoņi uzskata ka tie cilvēki var pārstāvēt viņu viedokli, tomēr ja tas arī nenotiek, pilsoņi var atlaist parlamentu tiešā vai netiešā veidā. Tiešā veida, tas notiek ja to paredz konstitūciju, bet netiešā veidā to var īstenot, piemērām, caur demonstrācijām. Demonstrācijas ir ļoti labs veids ka panākt to, lai tu būtu sadzirdēts. Tas arī attiecas uz likumiem, kurus var apstrīdēt demonstrācijās, izsākot savu viedokli. Un var, ja to paredz konstitūcija, savākt parakstus par likuma neatbilstību, vai referendumu par tādu jautājumu.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Režīmu maiņa”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/332509

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties