Reformācijas un renesanses korelācija, un to ietekme uz procesiem 16.-17.gadsimtā Eiropas politikā

Protestantisma reformācija jeb kontrreformācija ietekmēja tieši ticīgo dzīves, atspogu-ļojot tieši nozīmi, pakļaujoties baznīcai, izrādot savu ticību ar regulāru grēksūdzi. Kontrre-formācijas izpausmes izpaudās dažādās valstīs un katrā kontrreformācija izpaudās dažādī, ie-tekmējot valsts iekšējo struktūru, kā piemēram Maskavas demaršs, kā rezultāta Žečpospolitas pareiztīcīgajiem izraisās krīzē. Maskava bija nostādījusi sevi par to, ka jāsoda ir ar varu un ka vienīgā ticība kas var būt, var būt pareizticība. Līdz tik spraigu reliģisko esamību Eiropā, ie-tekmēja tādas jomas kā māskla. Ne mazāk reliģija ietekmēja arpolitiskās valstu darbības, proti, karu gaitas 16. Un 17.gadsimtā.
Balstoties uz iepriekš minēto, var secināt, ka, refromācijas un renesanses atstātais ie-spaids ir pozitīvi vērtējams, balstoties uz politisko jautājumu atīstību, akcentējot tieši neatka-rīgu valsts izveidi un to suverinitāti. Ne mazāk svarīga ir cilvēka būtības izprašana un īpatnību izzināšana. Cilvēkam sāk pievērst vairāk uzmanību, tādējādi sekmējot valsts pilnveidi un idejas par to, ka katram ir tiesības izteikties un būt sadzirdētam.

…