Reformācija

Reformācija ir 16. gs. kustība, kuras mērķis bija reformēt jeb veikt pārmaiņas katoļu baznīcā. Iegansta situācijas šīs kustības aizsākšanai bija, kad 1454. gadā Osmaņi gāž Konstantinopoli, un Bizantijas grieķiem nācās bēgt un pamest iekaroto teritoriju, aizvedot līdzi savas zināšanas uz Itāliju. Autentiskie grieķu raksti gan papildināja renesanses laikmetu, gan tie palīdzēja aizsākt humānisma kustību, kur par galveno uzskatīja cilvēka izziņu, tāpēc cilvēki paši sāk lasīt, apgūt valodas, mēģinot papildāt savas prasmes un zināšanas. 1507. gadā mūks Mārtiņš Luters studiju laikā iepazīstas ar humānistu ideju – atgriezties pie pirmavotiem. Tādejādi viņš iemācās sengrieķu valodu, kas palīdzēja izzināt un izlasīt Bībeli. Apzinoties, ka sabiedrība daļēji dzīvo pēc nepareiziem principiem katoļu baznīcas dēļ, Luters vēlas veikt pārmaiņas, uzsākot reformāciju – 1517. gada 31.oktobrī tika piesistas 95 tēzes pie Vitenbergas baznīcas durvīm.