Arī Kārlis rakstīja dzeju. Rakstīja,kad bija iemīlējies vai kad bija noguris no saviem pienākumiem. Viņš sapņoja savu izglītību turpināt,kad Eduards izmācīsies,taču tas nenotika,jo Eduards 24 gadu ,atbraucis no universitātes,nomira no diloņa,par ko iepriekš bija runājus,kā par romantisku slimību,kas acis padara stiklainas un ādu skaisti bālu.
Vēlreiz teikšu ,ka iestudējuma veids man ļoti patika,manuprāt,izrāde bija gan izglītojoša,gan izklaidējoša. Šāds formāts varētu patikt tiem,kuriem tradicionālas izrādes nepatīk un kuri savu ‘’kultūras devu’’ saņem no televizora raidījumiem. Klausīties par šo laikmetu bija ļoti aizraujoši un man dalās domas par to,vai dzīve tajā laikā bija grūtāka vai tieši pretēji –vieglāka,nekā tagad.
…