Recenzija par teātra izrādi "Indrāni"

Censties raksturot attēlotos varoņus ir diezgan grūti, jo katram no viņiem piemīt dažādas, pat pretrunīgas īpašības. Indrānu tēvs (Agris Māsēns) – kārtīgs saimnieks savās mājās, strādīgs. Pret mājas ļaudīm ļoti laipns un pret kalpiem izturas kā pret paša bērniem. Viss viņa dzīves saturs ir darbs un daba, kas bagātina viņa dvēseli. Attiecībās ar dēlu – spītīgs un nepiekāpīgs. Ne velti, vecu cilvēku spītību salīdzina ar mazu bērnu. Vienīgā viņa traģika bija savās mājās justies nepiederīgam kā svešiniekam. Edvards (Krišjānis Salmiņš) – cilvēks ar lieliem plāniem un sapņiem. Cenšas mainīt un uzlabot apkārt esošo situāciju. Spītīgs un nepiekāpīgs citu, sevišķi tēva, viedoklim. Pret citiem izturas stingi, taču pats nesēž malā un palīdz darbos. Indrānu māte (Dace Eversa), šķiet, ir vistraģiskākais tēls, tā atrodas starp abiem, vīru un dēlu, kas nespēj vai negrib satikt savā starpā. Viņa vēlas, lai valdītu saticība, saskaņa un taisnīgums mājās, bet pretī saņem vien sāpes un raizes. Tieši māte visu pārdzīvo daudz sāpīgāk. Noliņš (Kārlis Krūmiņš) precīzi nospēlē diezgan bieži sastopamo tipu, kas vienmēr ļaujas visām straumēm un sievietēm, kādēļ nedz pats ir īsti laimīgs, nedz viņa sievietes. Tāds, nekur nevedošs ceļš bez mērķiem.…