Recenzija par M.Zīverta lugas "Minhauzena precības" izrādi

Lugas izrāde notika 2006. gada 3. martā Latvijas Nacionālajā teātrī, izrādes režisors – Felikss Deičs.
Kopumā šī izrāde krasi atšķīrās no tām, kuras biju redzējis iepriekš, taču tā arī mani patīkami pārsteidza ar savu atšķirīgo sižetu un noformējumu.
Skatuves noformējums nebija sarežģīts. Skatuve bija izformēta kā viena liela istaba Duntes pilī. Skatuves labajā un kreisajā malā ir durvis. Vienas no tām bija domātas kā ārdurvis, otras domātas kā durvis, kas ved uz citu istabu. Skatuves vidū izvietots kamīns, kas atgādināja nelielu mājiņu. Kamīns atrodas rotējošās platformas vidū. Vēl uz skatuves bija novietoti vairāki balti sēdekļi. Rotējošās platformas aizmugurē bija kāršu galds.
Kostīmi bija izvēlēti mākslīgi grezni – atbilstoši attēlotajam laika periodam. Tomēr kostīmi varēja būt dažādāki un izteiktāki, jo pēc apģērbiem nevarēja īsti noteikt aktieru lomas. Nedaudz pietrūka tam laikam raksturīgā spilgtuma un krāšņuma. Kostīmi varēja būt sarežģītāk veidoti. Tie varēja būt vairāk pieskaņoti tēla personībai un uzvedībai.
Pret muzikālo noformējumu pretenziju nav. Manuprāt, tas bija atbilstošs visās vajadzīgajās situācijās. Mūzikai lugā bija diezgan liela nozīme, lai radītu vajadzīgo noskaņu un atskaņotu nepieciešamos skaņu efektus, piemēram, vēju.…