Recenzija par filmu "Dvēseļu putenis". Ieraksts kultūras dienasgrāmatā

Lai gan sākumā biju skeptiska par ideju, ka šī nopietnā filma jāskatās kopā ar vienaudžiem, kuri mēdz būt necienīgi vai pat aizskaroši, beigās biju pat pateicīga par šo iespēju. Pēc filmas noskatīšanās redzot, kā pat, domājams, visneaizkustināmākais skolasbiedrs iziet no kinozāles ar pavērtu muti un bez maz vai samulsumu acīs, es pārliecinājos, ka filma saviļņojusi un tiešām ,,ieurbusies’’ visu skatītāju sirdīs. Par šo aizkustināšanu es patiesi vēlētos pateikties spēlfilmas režisoram Dzintaram Dreibergam, jo viņa darba rezultātā beidzot tika daļēji risināta problēma par nepietiekamu savu senču un viņu rīcību cienīšanu jauniešu vidū. Caur fascinējošu aktiermākslu un aizraujošu sižetu, no mana skatpunkta, jaunatne sāka vairāk novērtēt un saprast, cik ,,smagiem’’ laikiem mūsu priekšteči ir gājuši cauri, lai nākamajām paaudzēm būtu valsts, kuru saukt par savu.…